Viņš sacīja, ka IeM nav oficiāli zināmi EK priekšlikumi. Lai arī plašsaziņas līdzekļos nopludināta dažāda informācija par to, cik cilvēku Latvijai varētu nākties uzņemt papildus 250 bēgļiem, ministrs par konkrētiem skaitļiem šobrīd nevēlas spekulēt. "Kad EK priekšlikumi oficiāli būs uz galda, tad attiecīgi skatīsimies," viņš piebilda.
Iekšlietu ministram zināms, ka 14.septembrī gaidāmajā dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmes darbakārtībā nebūšot jautājumu par iespējamiem EK priekšlikumiem. "Pamatā tiks diskutēts par esošo situāciju, ņemot vērā pēdējā laika notikumus un atgriešanas mehānismu pilnveidošanu," norādīja Kozlovskis un piebilda, ka viņš sanāksmē uzsvērs, ka bēgļu uzņemšanai jābūt brīvprātības principam, balstoties uz valsts kapacitāti.
Vaicāts, vai Latvija varētu uzņemt papildu bēgļus, ministrs atbildēja, ka vispirms koalīcijai nepieciešams noformulēt nacionālo pozīciju, taču no šī jautājuma apspriešanas nevarēs izbēgt.
"Mēs zinām, ka nacionālās pozīcijas noformulēšanā mums ar šiem 250 bēgļiem ļoti smagi gāja. Pilnīgi noteikti mēs nevarēsim izvairīties no šī jautājuma izlemšanas. Skaidrs, ka, visticamāk, no dienaskārtības tas netiks noņemts. Acīmredzot būs jālemj, vai tas būs brīvprātīgs vai piespiedu jautājums," norādīja Kozlovskis.
Ministrs norādīja, ka Latvijai jau tagad būs jāmeklē risinājums, kā tikt galā ar esošo nelegālo imigrantu un patvēruma meklētāju plūsmu, jo, kā zināms, Latvija šogad pastiprināti saskaras ar vjetnamiešu un citu valstu pilsoņu mēģinājumiem šķērsot valsts austrumu robežu.
Jau ziņots, ka EK prezidents Žans Klods Junkers gatavojas rīt nākt klajā ar prasību ievērojami palielināt to patvēruma meklētāju skaitu, kuri sadalāmi pa visām ES dalībvalstīm. Junkera projekts paredzot uz citām dalībvalstīm pārvietot 160 000 patvēruma meklētāju, kas šobrīd ieradušies Itālijā, Grieķijā un Ungārijā. Iepriekš ES valstu un valdību vadītāji vienojās, ka dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu.