Tajā brīdī, kad es šos Vienotības paziņojumus sadzirdēju skanam "no televizora", es uzreiz "pieslēdzos" un jau pagājušajā ceturtdienā iesniedzu priekšlikumu par labāku, godīgāku pensiju indeksāciju, ko savulaik noraidīja ar Reira (iepriekš finanšu, šobrīd labklājības ministrs, Vienotība - M. Z.) rokām. Respektīvi, to projektu izstrādāja Labklājības ministrija un bremzēja Finanšu ministrija. Lai gan projekts bija korekts, ar labiem cipariem, nu, finansiālo segumu. Pēc tam, kad es aktualizēju šo jautājumu, zinu, ka visās frakcijās par to runāja. Un rezultātā valdības deklarācijā parādījās apņemšanās uzlabot indeksācijas modeli. Un Barča (Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja, ZZS - M. Z.) ielika projektu komisijas dienas kārtībā uz otrdienu, 17. februāri. Un tas ir labi.
Tātad vieglā ironija manā jautājumā ir nevietā?
Es jums pateikšu vēl vairāk. Kad Vienotība paziņoja, ka turpmāk pensionāri būs viņiem prioritāte, es sāku konsultācijas ar viņiem par vēl vienu ļoti būtisku jautājumu - atraitņu pensijām. Paskaidrošu jautājuma būtību. Ir mums divi laulāti pensionāri, viens nomirst. Mēs ļoti labi saprotam, ka palicējs nonāk ļoti sarežģītā situācijā, jo viņam tāpat ir jāmaksā par dzīvokli, komunālajiem pakalpojumiem. Lai gan pensija nu ir viena. Lai jūs nedomātu, ka es te... redziet, statistika - ja ņemam iedzīvotājus vecumā virs 65 gadiem, tad jau tā būtiski ir palielinājies to skaits, kuri ir pakļauti nabadzības riskam - no 27,6% 2013. gadā uz 34,6% 2014. gadā. Savukārt, ja pensionārs dzīvo viens, tad nabadzības riska īpatsvars un pieaugums ir vēl dramatiskāks - no 51,3% 2013. gadā līdz 67,4% 2014. gadā. Un tagad padomāsim: valsts taču nerēķina, neplāno, kad tad tas cilvēks nomirs, nē, valsts plāno šo pensiju maksāt, tad kur ir problēma kaut daļu no mirušā pensijas turpināt maksāt viņa vai viņas laulātajam draugam? Skatieties, Vācijā, Beļģijā tie ir 80% no mirušā pensijas. Labi, mēs varam runāt par mazāku apjomu. Varbūt mēs varam runāt par 50% gada garumā. Var būt citi varianti. Es piedāvāju cilvēkiem no Vienotības šo jautājumu tuvākajā laikā pārrunāt, un viņi teica «jā». Jo, atkārtošu, tā situācija ir dramatiska. Arī, ja paanalizējam citā griezumā, - sievietēm pensionārēm nabadzības risks ir 61%, un mēs labi saprotam objektīvos iemeslus - padomju varas gados un arī neatkarības pirmajos gados kompensācija par to, ka sieviete nestrādā un audzina bērnus, bija ļoti zema, attiecīgi viņas neizbēgami saņem mazāk.
Īsi sakot, jūs nebaida iespēja, ka Vienotības jaunā retorika ir primāri instruments pēc lomu maiņas, piedošanu, "pačakarēt" tagad ZZS?
Es saprotu, ka šāds zemteksts var būt, bet es nevaru neizmantot iespēju. Es par politiku esmu ļoti cinisks, bet es jums teikšu tā, ka... Kad premjeram Kalvītim bija ļoti grūti, viņš atnāca ar savu padomnieci Ilzi Stobovu, un mēs dažus jautājumus atrisinājām. Tajā skaitā arī par neapliekamo minimumu. Bet laiks iet. 235 eiro Kalvīša laikā - tas vēl kaut kas bija, bet šodien? Ja mums apmēram divas trešdaļas pensiju ir apmēram 300 eiro, tad tas nozīmē, ka divas trešdaļas pensionāru vēl no daļas savas pensijas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli! Tā ir cilvēku mocīšana. Un man Budžeta komisija, Finanšu ministrija apsolīja, ka arī šis jautājums būs dienas kārtībā. Ja mēs atrisinām kopā ar Kučinska valdību kaut šīs divas lietas - palielināsim neapliekamo minimumu un atrisināsim jautājumu par atraitņu pensijām - es jau būšu gandarīts.
Un es jums pateikšu arī tā... ZZS ļoti daudz runā, ka viņi ir par sociālajiem jautājumiem, ka viņi reāli aizstāv pensionārus, tad patiesībā nedz Pensionāru federācijas vadītāja Siliņa klātbūtne Saeimā, nedz tas, ka Augulis bija labklājības ministrs, man nav palīdzējis atrisināt kādu no šiem jautājumiem. Es ātrāk kaut ko sarunāju ar Šadurski (iepriekš vadīja Saeimas Budžeta komisiju - M. Z.) nekā ar Auguli. Cik es esmu dzirdējis no Solvitas (Āboltiņa - M. Z.) un viņas cilvēkiem, Vienotībai patiešām ir politiski svarīgi tagad darboties ar tiem sociālajiem jautājumiem, un es labprāt viņiem palīdzēšu. Jo kaut ko atkal un atkal runāt no Saeimas tribīnes, pats saprotat...
Visu interviju ar deputātu Andreju Klementjevu lasiet otrdienas, 16.februāra, laikrakstā Diena!