Situācija dažādos šīs lielās valsts reģionos nav vienāda, un tādēļ pat pēc šāda nozieguma nenākas gaidīt pārāk spēcīgu šūpošanos. Tomēr afgāņu protesta akcijas, kas norisinājās šonedēļ, un tāpat arī pēc nepārdomātās Korāna dedzināšanas (pat ja tajā atradās sagūstīto kaujinieku savstarpējā sarakste) februārī, liecina par sabiedrības pagurumu no ārvalstu militāro spēku klātbūtnes. Gluži tāds pats noskaņojums ir pārņēmis vairumu amerikāņu, jo 60% no viņiem nonākuši pie pārliecības, ka šis karš nav savu izmaksu vērts un vajadzētu pēc iespējas ātrāk izvest ASV vienības. Ir skaidrs, ka pēc šīs amerikāņu karavīra nakts pastaigas uz trim ciematiem bāzes tuvumā ir daudz grūtāk pamatot nepieciešamību turpināt Afganistānas misiju. Šādā situācijā nav jēgas vēlreiz uzskaitīt daudzos patiešām labi paveiktos humānos darbus un sniegto palīdzību. Un arī analizēt nākotnes situāciju pēc koalīcijas spēku iziešanas, prātojot par iespējamo varas vakuumu. Tas nepārliecina, jo otrā svaru kausu pusē ir nogalināti bērni un sievietes. Kā ķīlnieki jūtas arī paši afgāņu politiķi, kas, no vienas puses, vislabprātāk jau rīt redzētu ārvalstu karavīru aiziešanu, bet, no otras, - saprot, ka tad visdrīzāk izveidosies šis vakuums, kas sola vienīgi daudz nepatikšanu.
Pagaidām no Latvijas militārā kontingenta Afganistānas ziemeļrietumos nav saņemtas ziņas, ka asiņainā izrēķināšanās būtu atstājusi iespaidu uz situāciju Farjābas provincē, taču iepriekšējo reizi pēc Korāna dedzināšanas tur notika gana asi protesti. Iespējams, vēl ir par agru izvērtēt situāciju, taču, spriežot pēc Taliban veiklības šādus gadījumus izmantot savos propagandas nolūkos, šoreiz viņiem var sekmēties jaunu karotāju vervēšana šīsvasaras karadarbībai.
Parasti, «atmosfērai» sakarstot, koalīcijas spēki cenšas atturēties no liekiem kontaktiem ar vietējiem iedzīvotājiem, lai samazinātu konfliktu izcelšanās iespējas. Visticamāk, tā tas notiks arī šoreiz. Turklāt atrašanās bāzē karavīriem ir ievērojami drošāka. Diemžēl to pašu nevar teikt par daudzajiem ārvalstu civilo organizāciju un uzņēmumu pārstāvjiem. Tie ir celtnieki, ceļu būvētāji, dažādu humāno organizāciju darbinieki, ANO un ES misiju pārstāvji, kuri šobrīd ir apdraudēti daudz vairāk nekā ārvalstu karavīri.