Viņa nebaidījās un paveica ārkārtīgi daudz - virknē valstu Annas veikums ļāvis visiem, protams, tiem, kas to vēlas, iedziļināties mūsdienu Krievijā pastāvošā režīma būtībā. Ar savām grāmatām viņa faktiski izģērbusi Kremļa saimnieku kailu, un Putinu šīs žurnālistes darbība kaitināja. Vienīgi tur meklējama atbilde, kas vainīgs Poļitkovskas nāvē. Tādā veidā nu jau trešo reizi valsts svarīgāko krēslu sagrābušais Vladimirs Putina ļāvis noprast, ka viņa vadītais režīms ir bailīgs un gatavs uz dažādiem visnoziedzīgākajiem pārkāpumiem. To apliecināja Putina nespēja cienījami atbildēt Poļitkovskai, kā vien lietojot brutālu spēku.
Poļitkovskas grāmatu tulkošana un izdošana latviešu valodā bijis ārkārtīgi nozīmīgs veikums, par ko paldies jāpasaka Dienas grāmatai. Ar šādu nopietnu politisku darbu izdošanu ir grūti iegūt pienācīgu rentabilitāti, varbūt tāpēc vajadzētu apsvērt, kā varētu stimulēt Latvijas izdevniecības palielināt tieši šādu grāmatu izdošanu.
Ar Poļitkovskas noslepkavošanu, pēc dienvidāfrikāņu rakstnieces, politiskās aktīvistes Nadīnas Gordimeres domām, vārda un izteiksmes brīvības apspiešana sasniegusi savu mežonīgāko izpausmi. Tas bijis uzbrukums žurnālista pamatpienākumam nemelot un ļoti agresīvs izlēciens pret pasaules literatūru. Varbūt tieši tāpēc šis notikums ir tāds, kuram arī Latvijā jāpievērš pastiprināta uzmanība. Kādēļ pēc gada Latvijas galvaspilsētā nesarīkot tādu Poļitkovskas piemiņas pasākumu, kāds tikko norisinājies Francijā? 6. oktobrī Montrē aizvadīts forums - koncerts Krievija - cīņa par brīvību, kuru ievadīja runas Annas Poļitkovskas vārdā nosauktajā laukumā. Starp runātājiem bija arī žurnālistes meita Vera Poļitkovska, rakstnieks Boriss Akuņins. Foruma galvenā tēma - brīvība un cilvēktiesības Krievijā.
Lieki teikt, ka šiem tematiem Latvijā piešķirams vēl jo vairāk uzmanības. Ir gana daudz Krievijā tapušu patiesu dokumentālu filmu par dzīves īstenību aiz mūsu austrumu robežas. Tās būtu rādāmas šādā forumā, lieliski papildinot tikšanos ar virkni redzamāko Krievijas opozīcijas un inteliģences pārstāvju. Visdrīzāk šāds pasākums iegūtu pietiekami plašu rezonansi. Latvijas sabiedrībai, vismaz tiem pilsoņiem, kas pret dzīvi šeit izturas atbildīgi, jābūt labi informētiem. Tas, ko var atļauties nezināt vidējais vācietis, francūzis vai spānis, ir jāzina vairumam latviešu. Un jānodala graudi no pelavām. Kaut vai tāpēc vien, ka nav daudz citu pilsoņu, aiz kuru mugurām noslēpties. Dzīvot bezrūpīgi Latvijā nav iespējams - sabiedrībai šeit pienācīgi jāorientējas starptautisko notikumu gūzmā. Un, ļoti svarīgi, jāsaprot arī Krievijas īstenība, bet tā ir tāda, ka ir neērti šeit dzirdēt slavinošus vārdus par esošo Kremļa režīmu.