Tajā pašā laikā, iepazīstoties ar izvērstu obligātās veselības apdrošināšanas (OVA) koncepciju, netiek sniegtas atbildes uz vairākiem jautājumiem:
Kādi būs veselības nodokļa maksātāju ieguvumi un kādiem konkrētiem mērķiem tiks novirzīts finansējums, kas tiks iegūts no OVA ieviešanas?
Saskaņā ar koncepcijas izstrādātāju aplēsēm 2013.gadā ieņēmumi no IIN, kas tiks novirzīti veselības obligātajai apdrošināšanai, sastādīs 169 miljonus latu. 2014. gadā tie būs jau 177 miljoni, 2015. gadā - 187 miljoni, savukārt tālākā nākotnē - 2020. gadā tie varētu būt pat 238 miljoni latu.
Minētā summa ir ievērojama, taču šobrīd nekur nav definēts, kur tieši iegūtais finansējums tiks novirzīts? Vai mūs sagaida daudz labāka veselības aprūpe, kādi tieši būs mūsu nodokļu maksātāju ieguvumi?
Kādēļ arī OVA koncepcija nesniedz skaidru definējumu valsts nodrošinātajam pakalpojumu grozam?
Atbildīgās institūcijas jau gadiem tiek aicinātas precīzi nodefinēt valsts nodrošināto pakalpojumu grozu, jo tieši šis ir viens no apgrūtinošākajiem faktoriem pašreizējā veselības aprūpes sistēmā. Tāpat šāda situācija veicina gadījumus, kad kādu medicīnas pakalpojumu personai sedz valsts, taču pēc tam atlīdzība tiek prasīta arī no apdrošinātāja. Rezultātā par vienu pakalpojumu tiek maksāts divreiz.
Diemžēl jaunā OVA koncepcija joprojām neietver definējumu – kādi tieši medicīnas pakalpojumi ietilpst valsts apmaksāto pakalpojumu grozā un ko valsts saprot ar neatliekamo medicīnisko palīdzību, ko varēs turpmāk saņemt arī tie cilvēki, kuri nemaksās nodokļus. Jāatzīst, ka tā ir liela vilšanās, jo par šo ar atbildīgajām institūcijām un stratēģiskajiem partneriem veselības aprūpes sistēmas reorganizācijas kontekstā diskutēts vairāku gadu garumā.
Vai un kad sistēmas uzturēšanas provizoriskās izmaksas gadā 100 000 latu apmērā atmaksāsies? Kurš būs atbildīgs par sistēmas uzturēšanu?
Saskaņā ar VM prezentēto OVA koncepciju, nepieciešamās IT sistēmas izstrāde un ieviešana, provizoriski izmaksās 500 000 latu. Savukārt ikgadējās uzturēšanas izmaksas tiek lēstas 100 000 latu apmērā.
Nenoliedzami, pašreizējo veselības aprūpes sistēmu nepieciešams modernizēt un IT risinājumi tik vērienīgam projektam nav mazi. Tajā pašā laikā, koncepcijā paredzot noteiktu uzturēšanas maksu nav norādīts ne atbildīgais (valsts sektors vai tiks piesaistīts kāds privāts partneris)? Šis aspekts ir ļoti būtisks, ņemot vērtā reālo situāciju, ka ar IT sistēmām mēdz atgadīties dažādi traucējumi, var būt apgrūtināta to funkcionalitāte u.tml. Kurš nodrošinās risinājumu un efektīvu sistēmas darbības atjaunošanu? Tas nav atrunāts, taču noteikti būtu jāiekļauj jaunajā sistēmas koncepcijā.
Kopumā iecere veikt kardinālas izmaiņas valsts veselības aprūpes sistēmā vērtējama pozitīvi, tomēr šobrīd plānotā sistēma nav līdz pārskatāma. Izpētot projekta priekšlikumu tomēr paliek neatbildēti galvenie un būtiskākie jautājumi - vai kāds caur šī projekta ieviešanu plāno uzlabot kopējo veselības aprūpes sistēmu Latvijā un kāds ir veselības aprūpes sistēmas attīstības stratēģiskais nākotnes redzējums?
Par IIN sasaisti ar veselības aprūpi citās valstīs:
Līdzīgas sistēmas, kur ir IIN sasaiste ar veselības aprūpi, darbojas arī mūsu kaimiņzemēs – Lietuvā un Igaunijā. Iedzīvotāji, kas veic IIN maksājumus saņem veselības aprūpes pakalpojumus, savukārt pārējiem šie pakalpojumi ir jāiegādājas par saviem līdzekļiem.
Lai stimulētu IIN nodokļa maksāšanu, ieteicama būtu arī nomaksāto nodokļu un saņemto veselības aprūpes pakalpojumu proporcionalitāte. Respektīvi, jo lielākas iemaksas tiktu veiktas IIN, jo plašāks veselības aprūpes pakalpojumu klāsts tiktu nodrošināts. Šādi sistēmas piemērs ir Vācijā, kur valsts nodrošina noteiktu veselības aprūpes līmeni, un, ja cilvēks sasniedz augstāku nodokļu iemaksu līmeni, viņš var saņemt veselības aprūpi, kas tiek nodrošināta ar privātā sektora starpniecību. Piemēram, ERGO uzņēmums Vācijā arī ir iesaistīts šādā pakalpojumu nodrošināšanā.