Daļu no samazināto darba vietu skaita varētu veidot arī brīvās vakances, kas šobrīd ir aptuveni trīs tūkstoši.
Darbu zaudēs liela daļa darbinieku, kuri nodrošina atbalsta funkcijas, piemēram, grāmatvedībā un personāla lietvedībā. Krieviņš atzina, ka viena iestāde var nodrošināt atbalsta funkcijas visām ministrijām un padotības iestādēm.
Valsts kancelejas direktors arī norādīja, ka cilvēki nevēlās strādāt valsts pārvaldē zemā atalgojuma un lielās darba slodzes dēļ. To pierādot pagājušā gadā atkārtoti rīkotie konkursi uz augstākā līmeņa vadītāju amatiem.
Viņaprāt, reformu rezultātā ietaupītā nauda ir jānovirza atalgojuma sistēmas sakārtošanai, lai atalgojuma līmenis valsts pārvaldē būtu konkurētspējīgs pret privāto sektoru. "Tas mērķis, kas ļoti daudzās valstīs ir izvirzīts, ir 80% no privātajā sektorā līdzīgā amatā strādājošo algas," atklāj Krieviņš.
nu nu
pensionēts ierēdnis
ha