"Tas tikai nozīmē to, ka mūsu augstskolās un arī skolās ļoti maz ir ieviests ētikas, morāles un arī tikumības - visas trijotnes - problēmu apskatījums vai mācīšana. Jo par to ir nepārtraukti jādomā un ir nepārtraukti jārunā, jo tā ir apzināšanās - sevis apzināšanās, otra apzināšanās, tas, ko es otram varu darīt, ko es valstij varu darīt," vērtēja profesore.
Viņa norādīja, ka politiķi nav atšķirīgi no visiem pārējiem. Viņi ir Latvijas un visas sabiedrības daļa, viņi ir tādi paši, kāda ir sabiedrība. "Un arī, ja mēs paskatāmies politiķu domāšanu, tad viņiem šādas individuālas ētikas lietas patiešām maz interesē," uzskata Lasmane.
Profesore uzsvēra, ka no vērtību viedokļa Latvijas politiskajā vidē galvenais arguments, kāpēc kaut kas neizdodas, ir galvenokārt finansiāls, un, viņasprāt, tas arī apliecina domāšanas vienpusību. "Otrais arguments, ko parasti lieto, ir likumu, nu, vismaz uzrakstīšana, par ievērošanu runā kaut kas cits, kādas citas iestādes. Un ētikai šajā divos virzienos domājošā vidē vietas vairs neatliek - tāpat kā trešajam tēva dēlam," norādīja profesore.
Pēc viņas norādītā, tas ir intelekta jautājums, intelekta daudzpusības jautājums, jo ētika ir kopsakara domāšana. Un kopsakarā domāt ir daudz grūtāk, nekā domāt vienā virzienā.
Viņa norādīja, ja faktiski tikko nosvinētās Latvijas valsts dzimšanas dienas nebūtu, ja cilvēki būtu domājuši tikai par savu labumu, par finansēm un arī tikai par tiesiskumu. Tad Latvijas valsts nebūtu. Tāpēc, pēc viņas domām, ētiska ir arī pagātnes atcerēšanās, neaizmiršana, nedzīvošana tikai tagadnē un atskatīšanās uz tiem cilvēkiem un darbiem, kuri nebalstījās uz savtīgumu.
"Es zinu, ka šodien ir pat arī augstskolu vidē daudzkārt šie aprēķini - es rakstīšu to rakstu, par kuru vairāk maksā vai par kuru vairāk es iegūstu punktus, lai karjeru veidotu. Tā jau nav politiskās vides lieta vien. Bet tas viss ir veidojams ar izglītību un, protams, ar kultūru. Kultūra piešķir nozīmes, kultūra rada nozīmes. Ja pārāk daudz ir aizraušanās ar izklaidi, populāro kultūru, un pārāk maz ir refleksīvās jebšu domājošas kultūras, pārāk maz ir uzmanība piešķirta šādām ļoti dziļām, ļoti smalkām, ļoti niansētām lietām, kāda ir ētika," uzskata profesore.
Runājot par patlaban pasaulē vērojamo lielo piekrišanu populistiskām idejām, viņa vērtēja, ka populisms ir ļoti liela pakļaušanās un pielāgošanās, un arī pakļaušana. Pārsvarā ir divi populisma virzieni. Pirmkārt, runāt vienkāršā, skaidrā, cilvēka vēlmju valodā, izpētot šīs vēlmes un pielāgojoties tām, nepakļaujoties, bet pakļaujot cilvēku ar viņa vēlmju uzrunu. Otrs populisma virziens ir runāt naida valodā par tiem, kas cilvēkam šīs vēlmes it kā nav ļāvuši piepildīt.
"Un, protams, ka tā ir valdība, elitārie, politiskie slāņi. Un tāpēc no vienas puses mīlestības liekulīgais solījums ar vēlmju piepildījumu, no otras puses - dabiskā, varbūt jāsaka, cilvēku dabai parastā naida izjūtu atbalstīšana," sprieda Lasmane.
Lasmane dzimusi 1939.gadā, ieguvusi filozofijas doktora grādu LU. Kopš 1969.gada Lasmane ir LU mācībspēks, kopš 2006.gada - vadošā pētniece. Lasmanes pētnieciskās intereses ir ētika, filozofijas vēsture un komunikācija, viņa ir vairāku grāmatu autore.