Sarunā ar Diena.lv politiķis norāda, ka ir kategoriski pret radaru un cita aprīkojuma atpirkšanu no uzņēmuma, uzsverot – vairākums kompānijas rīcībā esošo radaru ir pārvietojamie, jo Vitronic domājis tikai par savu peļņu, nevis par līguma ar valsti pildīšanu. Savukārt pārvietojamie radari Ceļu Satiksmes un Drošības dienestam (CSDD) ne tikai nav vajadzīgi, bet gan kļūs par ievērojamu problēmu, kas ir klajā pretrunā ar sabiedrības interesēm.
"Vispirms jau jāatceras, ka valsts mērķis ir satiksmes drošības palielināšana un negadījumu skaita mazināšana, nevis budžeta papildināšana, izmantojot pārvietojamos radarus. Pat ja noticēsim, ka pārvietojamie radari padara ceļus drošākus, tad jāatceras, ka Ceļu policijā jau tāpat trūkst cilvēku, un nevar viņiem uzkraut pienākumu nodarboties ar pārvietojamo radaru uzraudzīšanu – radaru uzraugi būs jāatsauc no citu pienākumu pildīšanas, un tie nebūs viens vai desmit cilvēki. Nedomāju, ka kāds vēlas pēc nenozīmīga satiksmes negadījuma stundām ilgi gaidīt Ceļu policijas ekipāžu, kura tobrīd ķimerējās ap pārvietojamo radaru," Diena.lv saka A. Latkovskis.
"Uzreiz pēc tam seko jautājums par to, ar kādām automašīnām pārvadāt pārvietojamos radarus – policijai specializētu auto nav, un tas nozīmē, ka arī tās nāksies atpirkt no bijušā Vitronic," norāda A. Latkovskis, piebilstot, ka "nav šaubu, ka gadījumā ja radari tiks atpirkti, problēmas pieaugs ģeometriskā progresijā – valsts nopirks vispirms automašīnas, tad vēl kādu aprīkojumu, tad programmatūru, un tā tas turpināsies līdz bezgalībai".
"Radaru uzstādītājs nav nekāda sistēmiskā banka, lai valstij nodokļu maksātāju personā sakostiem zobiem būtu jāupurējas un jāglābj dažu cilvēku neveiksmīgs bizness," saka politiķis, uzsverot, ka "gadījumā ja uzņēmumam pietiek nekaunības runāt par Latvijas sūdzēšanu tiesā, valstij beidzot jāsaņemas un pašai jāiesūdz tiesā kompānija – lai šādi draudētāji vienreiz saprastu, ka noslēgtie līgumi ir jāpilda".
Pēc A. Latkovska domām Latvijā ir nepieciešami stacionārie radari, un ar to izvietošanu galvenokārt vietās, kur ir dzīva satiksme un gājēju plūsma, jānodarbojas CSDD. "Iesākumā jāiegādājas neliels skaits stacionāro radaru, bet pēc tam darbība jāpaplašina, izmantojot noteiktu daļu iekasēto soda naudu. Šāda shēma arī ļaus noteikt nepieciešamo radaru skaitu – ja soda naudas samazināsies, tas nozīmēs, ka esošo radaru skaits ir pietiekams un nebūs nepieciešamības jau sākumā minēt kādus konkrētus skaitļus, cik radaru Latvijā nepieciešams," norāda politiķis.