Viņa uzsver, ka elektroniskās vēlēšanas ietver daudz plašāku izmantojamo elektronisko tehnoloģiju klāstu. LIKTA skatījumā ir vismaz četri balsošanas procesa elektronizācijas scenāriji - elektronizēta reģistrācija klātienē, elektronizēta vēlētāju aizpildīto papīra vēlēšanu zīmju apstrāde, kas Latvijā jau tiek izmantota, elektronizēta balsošana klātienē, kā arī attālinātais balsojums jeb interneta vēlēšanas.
LIKTA aicina precizēt Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātās koncepcijas virsrakstu, "Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi" vietā lietot citu nosaukumu, piemēram, "Elektronisko vēlēšanu koncepcija".
Bāliņa norāda: arī esošajā koncepcijas projektā ir norādīts, ka tā ir izstrādāta saskaņā ar valdības rīcības plāna definēto uzdevumu, kas paredz izstrādāt elektronisko vēlēšanu koncepciju, izmantojot e-tehnoloģijas, nevis tikai balsošanu internetā.
Savukārt risku novērtēšanai asociācijas ieskatā koncepcija būtu jānodod izvērtēšanai arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai CERT.LV, kā arī jāpiesaista akadēmiskie spēki, tai skaitā tādas vadošās zinātniskās iestādes datorzinātnes jomā kā Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts.
LIKTA norāda, ka konceptuāli atbalsta Latvijas virzību uz elektroniskām vēlēšanām, tomēr, ņemot vērā projekta apjomīgumu, e-vēlēšanu ieviešanai ir jābūt stratēģiskam un pakāpeniskam procesam, kur katrs solis ir rūpīgi izvērtēts, aplūkojot ne tikai iespējamos tehnoloģiskos risinājumus, bet ņemot vērā arī sabiedrības attieksmi un par sistēmas gatavību pārliecinoties mazākas nozīmes pilotprojektos.
"Pirms ieguldīt līdzekļus, darbu un laiku turpmākai kāda scenārija virzīšanai, ir nepieciešama rūpīgi analizēt un izvērtēt katru scenāriju: identificēt mērķauditoriju, veikt stipro un vājo pušu analīzi, ietverot gan riskus, gan nepieciešamās investīcijas," norāda Bāliņa. Pēc viņas domām, tikai pēc tam var domāt par tik konkrētiem soļiem kā nepieciešamās programmatūras izstrāde. Programmatūras izstrādei nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana ir ietilpīgs process laika, cilvēku resursu un finanšu ziņā, tādēļ būtu lietderīgi to veikt tikai tiem e-vēlēšanu scenārijiem, kuri ir realizējami tālāk. Pretējā gadījumā ieguldītie resursi būs lieki izšķērdēti, uzsver asociācija.
Tā arī norāda, ka, analizējot scenārijus, attiecībā uz interneta vēlēšanām ir īpaši jāpievērš uzmanība vēlēšanu aizklātuma principa ievērošanai kontekstā ar drošu interneta vēlēšanu sistēmu. Lai izveidotu drošu informācijas sistēmu, ir jāievēro visi drošības aspekti - informācijas pieejamība, konfidencialitāte un integritāte. Lai to nodrošinātu, sistēmas turētājam jāveic aktivitātes un sistēma jāveido tā, lai spētu nodrošināt stabilu sistēmas darbību, kontrolētu datu apstrādes procesus un novērstu sistēmas drošības apdraudējumus.
"Ja tas netiek veikts, tad interneta vēlēšanu rezultāta ticamību nav iespējams pārbaudīt, kas ļauj manipulēt ar iegūto rezultātu. Tas savukārt rada apburto loku, jo, no vienas puses, drošu vēlēšanu norise diktē prasību spēt identificēt katru atsevišķo balsojumu un katras atsevišķās personas dalības balsojumā faktus, taču vienlaicīgi ir nepieciešams nodrošināt balsojuma aizklātumu un iespēju paturēt katru atsevišķo personas balsojuma rezultātu slepenībā," teikts asociācijas paziņojumā.
LIKTA arī vērtē, ka patlaban, diskutējot par elektroniskajām vēlēšanām, Latvijā pārsvarā tiek skatīta informācijas un komunikācijas līdzekļu izmantošana tieši no tehnoloģiskā aspekta. Tomēr jebkuras vēlēšanas jāskata arī sabiedrības uzticības un uzskatu kopsakarā, ņemot vērā vēlēšanu pamatprincipus un likumdošanas izmaiņas. Sabiedrības uzskatu, vēlēšanu tiesiskuma un vēlēšanu pamatprincipu ievērošanas jautājumiem būtu jāpiešķir daudz lielāka nozīme.
Asociācija aicina valdību veidot plašāku diskusiju ar nozares un sabiedrības pārstāvjiem, lai apskatītu vairāk nekā vienu no iespējamajiem elektronisko vēlēšanu sistēmas virzieniem un risinājumiem.
Savus priekšlikumus stratēģiskai elektronisko vēlēšanu ieviešanai LIKTA iesniegusi arī SM.
Kā ziņots, saskaņā ar koncepciju interneta vēlēšanu sistēmas izveide un ikgadējā uzturēšanas Latvijā laikā no 2013. līdz 2015.gadam varētu izmaksāt 1,78 miljonus latu. Koncepcijā "Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi" prognozēts, ka interneta vēlēšanu sistēmas izstrāde varētu noslēgties 2014.gada 31.decembrī. Tas nozīmētu, ka interneta vēlēšanas Latvijā praksē notiktu tikai 2017.gadā, kad paredzētas aiznākamās pašvaldību vēlēšanas, jo tās būs tuvākās kārtējās vēlēšanas pēc 2014.gada 31.decembra.
Projekta autori gan uzsver, ka interneta vēlēšanu sistēmu varēs izmantot arī referendumos, līdz ar to interneta balsošanas sistēmu varētu sākt izmantot arī 2015. vai 2016.gadā.
Koncepcija paredz 2013.gadā īstenot interneta vēlēšanu sistēmas izstrādes priekšizpētes projektu, lai izvērtētu dažādus interneta vēlēšanu sistēmas darbības aspektus un drošības riskus. Dokumentā teikts, ka 2013.gadā VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centram" interneta vēlēšanu sistēmas izstrādes priekšizpētes projekta izveidei nepieciešami 250 000 latu.
Koncepcija patlaban iesniegta Valsts kancelejā, no kuras būs atkarīga šī projekta virzība valdībā, iepriekš informēja SM.