Viņaprāt, šāds sods ir klaji neadekvāts un būtu bijis saprotami, ja V.Muižniecei tiktu piespriests maksimālais naudassods 20 minimālo mēneša algu apmērā (aptuveni 4000 latu). "Sabiedrībai brīdinājums būtu tad, ja par šo noziegumu Muižnieci sodītu ar 30 dienu arestu, vai piespiedu darbiem, kuru ilgums būtu pielīdzināms maksimāli par šo noziegumu paredzētajam aresta ilgumam," piebilst A.Loskutovs.
Arī Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins (V) norāda, ka 2000 latu sods par V.Muižnieces izdarīto pārkāoumu nav adekvāts: "Sodam par šādu pārkāpumu ir jābūt krietni lielākam. Saeima pārstāv tautu un ja kāds deputāts uzskata, ka drīkst izlemt citu vietā, vai rīkoties pēc saviem priekšstatiem, tas ir ļoti nopietns pārkāpums. Būtībā tā ir tautas nozagšana".
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 25.oktobrī atzina par vainīgu dienesta viltojumā apsūdzēto Satversmes tiesas (ST) tiesnesi Vinetu Muižnieci un piesprieda viņai naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (2000 latu) apmērā. Prokurore Ilze Gailīte tiesas debatēs V.Muižnieci bija lūgusi sodīt ar naudassodu 20 minimālo mēnešalgu (4000 latu) apmērā, turpretim V.Muižnieces advokāte Guna Kaminska savu aizstāvamo bija lūgusi pilnībā attaisnot. Pati V.Muižniece savu vainu neatzina.
Saskaņā ar apsūdzību, V.Muižniece, būdama valsts amatpersona - Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja -, viltojusi dokumentu - Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.
Līdz ar to V.Muižniece tiek apsūdzēta pēc KL 327.panta 1.daļas - par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).
Prokuratūra jau pērn oktobra sākumā lūdza izdot V.Muižnieci kriminālvajāšanai. Tad par šo jautājumu lēma ST, kas piekrita Ģenerālprokuratūras ierosinājumam, tomēr prokuratūra uzskatīja, ka V.Muižnieces izdošanai kriminālvajāšanai nepieciešams arī Saeimas akcepts. Savukārt Saeima apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu, kurā bija teikts, ka jautājums par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret V.Muižnieci pēc būtības nav apspriežams Saeimā.
Jau ziņots, ka kriminālprocesu pret V.Muižnieci pērn 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas bija ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra saņēma 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (V) iesniegumu par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.
Kā skaidroja Loskutovs, 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts liecina, ka deputāti sēdē apspriestos KL grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, turpretim protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.
Pēc Loskutova teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, - V.Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījusi Muižniece un toreizējais Juridiskās komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).