Sarunā ar aģentūru LETA Pūķis to salīdzināja ar genocīdu, jo šādi pabalsti veicinās vēl lielāku depopulāciju. Proti, veicinot iedzīvotāju pārcelšanos no lauku rajoniem uz pilsētām, laukos vairs nepalikšot neviena cilvēka.
"Tas ir lieks piemērs tam, kad risina problēmas no otra gala. Pamatvirzībai jābūt gluži otrādai - kādā veidā ieinteresēt cilvēkus atgriezties teritorijās," sacīja Pūķis. Viņaprāt, valstij būtu jādomā, kā atbalstīt tieši lauku rajonos dzīvojošos cilvēkus, kā piesaistīt investīcijas, lai cilvēki nebrauktu prom no šiem rajoniem.
Viņš arī uzskata, ka LM iecere nerada godu valstij, kas tādā veidā dod signālu iedzīvotājiem, ka ir jābrauc prom, ir jāpamet lauki. "Ja nav programmas, kā piesaistīt iedzīvotājus teritorijām, parādās varianti, kas ir signāls, ka ir jābrauc prom," pauda padomnieks.
Viņš gan pilnībā nenoliedz, ka šādu ieceri par pārcelšanās pabalstiem atsevišķos gadījumos varētu īstenot. Atsevišķos gadījumos tas būtu lietderīgi un pareizi, bet tikai tādos, ja personai jau ir konkrēti varianti un nepieciešama finansiāla palīdzība.
"Valstij būtu pieklājīgi, ja blakus tādiem pasākumiem būtu signāli, ka darīs visu, lai paliek," viņš noteica, piebilstot, ka valsts patlaban īsteno politiku, kas ir pret lauku apdzīvotības veicināšanu.
Pabalsta mērķis būtu nodrošināt mājsaimniecībai īslaicīgu atbalstu, kura lielums dotu iespēju darbu zaudējušajai personai meklēt darbu, uzlabot savu konkurētspēju darba tirgū un atsākt strādāt algotu darbu. Integrācijas pabalsts vienas personas mājsaimniecībai un pirmajai personai mājsaimniecībā būtu 70 lati, otrajai un katrai nākamajai pilngadīgai personai un bērnam no 14 gadu vecuma tiktu piešķirti 50 lati, bet katram bērnam līdz četrpadsmit gadu vecumam - 35 lati. Ja noteiktajā periodā ģimenes situāciju neizdotos uzlabot, tiktu izvērtēta iespēja mājsaimniecībai piešķirt iztikas pabalstu.