Pašlaik nav jāmaksā algas sociālās iemaksas no summas, kas ir virs 4000 eiro mēnesī, bet koalīcijas vienošanās paredz, ka tiks izveidots jauns nodoklis – solidaritātes sociālais nodoklis. Tas netiks izmantots konkrētā darbinieka sociālajai apdrošināšanai, no kā aprēķina pabalstus un pensijas, bet gan nonāks kopējā sociālajā budžetā. "Faktiski šāda rīcība ir nepamatota darba spēka nodokļu celšana un ir pilnīgi pretrunā ar visu, par ko tika panāktas vienošanās ar Valdību un Finanšu ministriju. Brīdī, kad jādomā par darba spēka nodokļu samazināšanu, lai mēs spētu kļūt konkurētspējīgāki, tiek izdomāti jauni nodokļi, kas uzņēmējus iedzīs vēl dziļāk ēnā," norāda LTRK viceprezidente Lienīte Caune.
Ja šāds solidaritātes sociālais nodoklis tiks ieviests, tad vairs nav cerību Latvijā noturēt kvalificētu darba spēku un augsta līmeņa vadītājus, kuri godprātīgi maksā nodokļus, norādot savu darba algas apjomu. Brīdī, kad vēl tiks ieviesti papildu nodokļi un līdztekus arī ierobežots sociālo pakalpojumu apjoms, tiek klaji pārkāptas tiesības un paredzam vērtēt iespēju, lai vērstos Satversmes tiesā.
Tiek minēts, ka papildu radītais nodoklis valsts budžetā ienestu aptuveni 40 miljonus eiro, taču LTRK jau iepriekš norādīja, ka saskaņā ar Finanšu Ministrijas aprēķiniem līdzīgus ieņēmumus iespējams gūt atsakoties no nodokļu atvieglojumiem par apgādībā esošajiem nestrādājošiem pieaugušajiem, saglabājot šādu iespēju tikai bērniem. "Pašreiz šādu apgādībā esošo ir ap 70 tūkstošiem, no kuriem daļa sen strādā Anglijā vai Īrijā un tur arī saņem algu, vai arī neuzrāda savus ienākumus un faktiski saņem "aplokšņu algas". Tas būtu tikai godīgi un pildītu solidaritātes funkciju, ka šādi nodokļu atvieglojumi par nestrādājošām darba spējīgām personām tiktu atcelti," saka Caune, piebilstot, ka ieviešot solidaritātes sociālo nodokli, iespējams, ka neviens, izņemot valsts iestādes, to nemaksās, jo tam trūkst pamatojuma un motivācijas, "valdība, kas solīja samazināt darba spēka nodokļus, dara pilnīgi pretējo un cīnās ar baltās ekonomikas iznīcināšanu."
LTRK aicina Finanšu ministriju un valdību primāri izvērtēt to, vai valsts var atļauties turpināt atbalstīt nestrādājošus pieaugušos ar papildu nodokļu atvieglojumiem, tā vietā, lai iesaistītu viņus darba tirgū vai arī veicinātu aplokšņu algas.