Šis gadījums nāk prātā, vērojot jaunās valdības veidošanas gaitu. Galvenie personāži – dažādu partiju deputāti – cits citu pazīst tik sen un tik labi, ka ir ne tikai uz "tu" privātās sarunās, bet arī dažkārt kopīgi pavada brīvo laiku, piemēram, ejot medībās. Tā teikt – ne jau nu darba dēļ ies postīt personiskās attiecības.
Un, to ņemot vērā, iedomājieties partiju līderu vai premjerministra amata kandidātu nesenās sarunas ar savu kādreizējo solabiedru Saeimas sēžu zālē Raimondu Vējoni. Un viņa sajūtu, izlemjot par labu vienam, bet otram atsakot. Vai vēl spilgtāks piemērs – nacionāļu ilgstošā samierināšanās ar Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas zākāšanos, kas gan minētajai personai tika sāpīgi atdarīts, izgāžot sapni par premjerēšanu, taču ar to jau nekas nav beidzies – arī turpmāk pie viena valdības galda būs jāsēžas.
Vai kaulēšanās par ministru amatiem. Koalīcijas partijas jau sen ir kā liela politiska ģimene. Iepriekš katram tajā bija sava loma, sava teikšana. Nu viss pajucis, ietekmes zonas jāpārdala no jauna. Iedomāsimies, kā varētu noritēt saruna: "Māri, kāpēc mūs apdali? Mums kā lielākajai frakcijai pienākas sešas ministrijas!"; "Piedod, Solvita, tu savu iespēju te ko noteikt esi jau notērējusi..."; "Tad mēs nepiedalāmies! Ej prasi balsis Saskaņai!"; "Tiešām? Bet vairums tavējo paliek ar mani..."; "Eh... Saproti arī mani – ko es teikšu savējiem? Tad man vajag vismaz tieslietas!"; "Tās apsolītas Dzintaram. Pēc visa, kas bijis, spēsi no viņa ko izprasīt?" utt.
Politikā cits citu var ienīst un vienlaikus sadarboties. Var draudzēties, bet publiski tēlot, ka ienīst, jo katram vēlētāju priekšā jāspēlē sava loma. Par vienu jautājumu var sastrīdēties, ka zibeņi šķīst, par citu – būt vienoti kā veselums. Un ar smaidu uz lūpām var otru tālu, tālu pasūtīt, pēc tam tikpat laipni sagaidot atpakaļ. Ja vajag.
Un vēl ir atšķirība starp to, ko runā publiski, un to, par ko vienojas vai nevienojas pie sarunu galda. Nereti ir tā, ka iznākot pasaka ko pilnīgi citu, nekā saskaņots, bet ir arī gadījumi, kad pēdējais punkts sarunas plānā ir: ko par to teiksim presei.
Nevērtēšu, tas labi vai slikti. Tas vienkārši jāņem vērā, piemēram, "no neoficiāliem avotiem" uzzinot nākamās valdības sastāvu. Arī tas var būt politisko manevru elements.