Viņš uzskata, ka izmeklēšanas komisija bija sava veida rīkste, jo šaubās, vai bijušie un esošie ministri, valsts sekretāri, ierēdņi jutās komfortabli, atbildot uz visiem jautājumiem tiešraidē. Tāpēc šīs personas pielika daudz pūļu, lai komisijai negatīvu secinājumu būtu iespējami mazāk, tomēr pilnīgi negatīvos secinājumus dzēst tomēr neizdevās.
Vai varat apgalvot, ka tagad ir izdarīts viss, kas vien iespējams, un Zolitūdes traģēdija nekad vairs nevar atkārtoties?
Nē, nevaru. Vispirms tāpēc, ka joprojām bieži vien notiek papīru, nevis kā cita kontrole. Otrkārt, nereglamenētais lobisms, kurš komplektā ar iespējamu korupcijas risku kļūst par nopietnu draudu. Tieši tāpēc ir vajadzīga lobisma darbību reglamentācija. Mēģinājumi šajā jomā jau ir bijuši, tomēr dažādu iemeslu dēļ neveiksmīgi. Tagad šī Gordija mezgla atsiešanā jāiesaista iespējami labāki prāti. Bez tam Tukuma pašvaldības piemērs, kura, redzot lielveikala griestu iegāšanās risku, to slēdza, bet tirdzniecības centra īpašnieks caur tiesu cenšas piedzīt zaudējumus par dīkstāvi, liek domāt par tā dēvēto trauksmes cēlāju aizsardzību. To, ka tas ir labs instruments, pierāda arī AirBaltic alkohola reibumā esošas apkalpes aizturēšana Oslo, kas diez vai varētu notikt bez viesnīcas personāla ziņošanas attiecīgajiem dienestiem. Protams, svarīgas būs detaļas, lai cilvēki šo sistēmu neizmantotu savstarpējo rēķinu kārtošanā, bet gan sabiedrības drošībai, lai ikviens, kurš pamanījis kādu būtisku apdraudējumu, par to informē attiecīgos dienestus.
Kādi ir Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumi un rezultāti?
Latvijā arī agrāk – miera laikos – ir notikušas traģēdijas, kurās dzīvību zaudējuši daudzi cilvēki. Jaunāko laiku vēsturē tāda bija Talsu traģēdija, taču, sabrūkot lielveikalam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, un gan pēc upuru skaita, gan pēc mērogiem tā ir vissmagākā traģēdija, kāda notikusi Latvijā. Komisija centās atbildēt uz fundamentālo jautājumu: kāpēc lielveikals sagruva un kas jādara, lai nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtotos. Izmeklētāji savus secinājumus lēnām nodod tiesai, kura saliks visus punktus, kurš un par ko ir atbildīgs, un lems arī par to, kāds sods katram pienāksies. Komisijas darba moto bija tābrīža Valsts prezidenta Andra Bērziņa sacītais, ka šī ir ilgu laiku krāta kopēja nelaime, kas izlauzusies uz āru. Izmeklēšanas komisijas uzmanības degpunktā bija normatīvo aktu prasības, to ievērošana – uzraudzība un atbildība, kā arī sistēmiskas kļūdas, un, protams, politiķu atbildība. Var patikt vai nepatikt, taču šīs traģēdijas ēna krīt arī pār politiķiem. Solidāra atbildība starp Saeimu, Ministru kabinetu un par būvniecību un tās uzraudzību atbildīgo Ekonomikas ministriju, jo 2009. gadā, samazinot valsts budžeta izdevumus, prioritāte bija tēriņu samazināšana, bet to veicinošo drošības risku pieauguma iespēja tika ignorēta.
Iepriekšējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību un demisionēja, bet pašlaik ieņem EK vicekomisāra amatu.
Nenoliedzami, ka pēc Zolitūdes traģēdijas valsts ir īstenojusi daudzus pasākumus, tostarp ir pieņemts jauns Būvniecības likums, kurā ir atjaunota būvniecības valsts kontrole, ir pieņemti jauni valdības noteikumi, kas reglamentē būvniecību, tās uzraudzību, speciālistu atbilstību prasībām un to sertifikāciju.
Visu interviju Nav garantiju, ka traģēdija neatkārtosies lasiet pirmdienas, 17. augusta, laikrakstā Dienas Bizness (3. lpp.)!