Pēc divu dienu diskusijām, kas noritēja, lai izstrādātu desmit priekšlikumus par integrāciju, nākošās divas nedēļas šīs idejas ikviens iedzīvotājs varēs apspriest portālā MūsuValsts.lv.
Piedaloties pasākumā, A.Judinam bijis prieks redzēt, ka cilvēki domā par integrācijas lietām. "Nevar būt tikai tā, ka politiķi "savā sulā vārās" un apspriež jautājumus, jāiesaista arī sabiedrības locekļi. Parastos cilvēkus aicināt – tā ir laba forma. Nevar būt tā, ka politiķi tikai ražo, bet sabiedrība ir tikai kā patērētājs. Jādomā, kā aktīvāk iesaistīt cilvēkus. Tas ir tikai viens no jautājumiem, bet var runāt arī par to, kur virzīties, kā uzlabot dzīvi. Sabiedrībai ir tiesības teikt savu viedokli," sacīja A.Judins.
"Vēlāk diskutējām arī Twitter – par jauniešiem, kurus varētu atbrīvot no naturalizācijas eksāmeniem, ja viņi mācās latviešu plūsmas skolā. Radās jautājumi, vai būtu pietiekamas valodas zināšanas. Tieši tam arī jāpievērš uzmanību, vai ir laba kvalitāte. Lai zinātu vēsturi, valodu," sacīja A.Judins.
"Gribētos cerēt, ka būs atsaucība, bet es neņemos prognozēt. Ir tā, ka laba ideja, bet jautājums - kā praktiski realizēt. Ir jādiskutē, nevajadzētu atmest un pateikt, ka neder, jo ierosina parastie cilvēki. Ja cilvēki strādā, tad jābūt argumentiem, kādēļ neder priekšlikumi," sacīja A.Judins.
Providus pārstāve Dace Akule uzsvēra, ka pieaicināto iedzīvotāju domu apmaiņa notikusi inteliģentā līmenī. Viņa atzina, ka abās dienās piedalījās pieaicināti eksperti – demogrāfs Ilmārs Mežs un Providus pētniece Marija Golubeva -, kuri pirmajā debašu dienā norādīja uz priekšlikuma iespējamajiem riskiem, bet otrajā – par to, kurai institūcijai konkrētais priekšlikums būtu jārealizē.
Pēc priekšlikumu sabiedriskās apspriešanas notiks vairākas diskusijas ar ekspertiem un politiķiem par iespējām idejas īstenot, un viņu vērtējumi, kā arī informācija par jau darīto konkrētajā jomā tiks apkopota īpašā ziņojumā.
D.Akule sacīja, ka diskusijas nepieciešamas, lai nosegtu priekšlikumus visos līmeņos. Viņa skaidroja, ka gan no Valsts prezidenta Andra Bērziņa, gan Ilmāra Latkovska izskanējušas "lielās vīzijas", kas norāda, kas būtu jāsasniedz "lielos apmēros", tādēļ ekspertiem un ministriju pārstāvjiem būtu jāizstrādā detalizētāki uzdevumi, kā to varētu panākt. Ekspertu grupās plānots piesaistīt gan ministriju darbiniekus, nevalstisko oganizāciju pārstāvjus, politiķus un jomas profesionāļus.
"Kā izskanēja vakar, daudzas lietas jau notiek, tomēr radās jautājumi no sabiedrības locekļiem, kādēļ viņi par to nezina, iespējams, ka tas notiek nepietiekamā līmenī," sacīja D.Akule.
Providus cer, ka pēc ekspertu diskusijām attiecīgo ministriju amatpersonas un citas saistīto iestāžu un komisiju vadītāji pieņems konkrētus priekšlikumus un izstrādās veicamos uzdevumus, un atbildīgie nāks klajā ar likumdošanas iniciatīvu. D.Akule skaidroja, ka vairākus priekšlikumus varētu iekļaut jau izstrādātos dokumentos vai tādos, kas tikai top. Viņa uzsvēra, ka septembrī Providus plāno izstrādāt ziņojumu, kurā būtu redzams, vai atbildīgās iestādes konkrētos priekšlikumus ir izpildījusi.
Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas vadītājas vietniece Anita Kleinberga uzskata, ka lielākā daļa priekšlikumu noteikti ir ieviešami. Vienīgais par ko esot jādomā - kā atrast papildu finansējumu. "Šī diskusija ir indikators, lai valsts varētu piešķirt finansējumu no budžeta, lai šo lietu paātrinātu," sacīja A.Kleinberga, kurā arī piedalījās Providus rīkotajās debatēs. Viņa gan norādīja, ka ieinteresētībai jābūt ne tikai no ministriju puses, bet arī no mazākumtautību oganizācijām.
Kultūras ministrijas pārstāve skaidroja, ka jāiesaistās visām ministrijām, lai risinātu integrācijas jautājumus. "Šobrīd premjera rezolūcija mudina arī citas ministrijas domāt par integrāciju, jo šis nevar būt tikai Kultūras ministrijas uzdevums, jāiesaistās visiem. Arī sabiedrības līdzdalības aspekts ir svarīgs," sacīja A.Kleinberga. Viņa arī uzsvēra, ka daudzi priekšlikumi jau ir iestrādāti Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs. "Mēs arī turpmāk piedalīsimies, lai lemtu, kā priekšlikumus ieviest praktiski," sacīja A.Kleinberga.
"Grūti spriest, vai politiķi gribēs ieklausīties," par priekšlikumiem sacīja Saskaņas centra deputāts Boriss Cilevičs. "Pirmkārt, koalīcijai ir jāieklausās. Domāju, ka visas integrācijas problēmas nevar atrisināt tikai rīcībpolitikas līmenī. Ir būtiskas problēmas, kas jārisina likumdošanas līmenī," uzsvēra Saskaņas centra deputāts.
Viņaprāt, koalīcija šobrīd nav gatava atbalstīt priekšlikumus, kas nāk no sabiedrības, kas neatbilst koalīcijas nostājai. "Neredzu, ka koalīcija ir gatava pārmaiņām, bet es būtu priecīgs kļūdīties šajā jautājumā," sacīja B.Cilevičs.
Politiķis, piedaloties debatēs, guvis apstiprinājumu, ka sabiedrībā nav etniska konflikta. "Problēma ir tieši politikā – daudzveidības vadīšanu. Ir problēmas ar likumdošanu un rīcību šajā jomā. Varbūt valstij vispār būtu lietderīgi atturēties dažās jūtīgās jomās un sniegt sabiedrībai iespēju lemt kādus jautājumus atsevišķās jomās," rosināja B.Cilevičs.
(papildināta ar KM viedokli)