un 49.vietā, portālu Diena.lv informēja biedrība homo ecos:.EPI apkopotie rādītāji dalīti divās grupās. Pirmās grupas rādītāji raksturo vides ietekmi uz cilvēka veselību, bet otrās – ekosistēmu kvalitāti un dabas resursu pārvaldību. 100 punktu skalā Latvijā gandrīz 100% tiek sasniegts mērķis par bioloģiskās daudzveidības un gaisa piesārņojuma tendencēm, taču mazākais punktu skaits piešķirts nozvejas un mežrūpniecības nozarēm.Gatavojot 2014.gada pētījumu, eksperti samazināja vērtējumu nozvejas un mežrūpniecības nozarēs valstīm, kas sniedza neatbilstošus datus. Piemēram, ja ANO Pārtikas un zemkopības organizācijā iesniegtos datus par zivju krājumu eksperti atzina kā neadekvātus, tad valsts saņēma zemāko vidējo vērtējumu abiem indikatoriem - zivju krājumi un zveja ar traļiem. Latvijas gadījumā abi šie rādītāji ir novērtēti ar 0. Savukārt mežu nozarē šā gada pētījumā tiek apskatītas tikai viena rādītāja tendences – izmaiņas mežu platībā laika periodā no 2000. līdz 2010.gadam. Minētajā periodā mežu platības ievērojami samazinājās, līdz ar to arī kopējais vērtējums ir zems – 3,3 punkti, arī šajā jomā ierindojot Latviju vienā no pēdējām vietām.
2012. gadā Latvija EPI ieguva otro vietu, tomēr atšķirīgo datu ieguves un apstrādes metožu dēļ salīdzināt indeksu rezultātus nevajadzētu, norāda homo ecos:.
"Iepriekšējos gados Latvija EPI tika novērtēta daudz augstāk, jo metodikā tika skatīts valsts kopējais radītais vides slodžu apjoms, nevis tendences. Kopumā EPI tiek kritizēts par to, ka tas pamatā aplūko teritoriālās slodzes vidē, bet ignorē ar patēriņu saistītās ietekmes uz vidi. Līdz ar to attīstītās valstis, kurās ir maz piesārņojošas ražošanas, bet augsts patēriņš, EPI spēj iegūt salīdzinoši labu vērtējumu," norādījis biedrības Zaļā brīvība vadītājs Jānis Brizga.
Taču, neskatoties uz kritiku, EPI ir kļuvis par vienu no pasaules vadošajiem indikatoriem vides ilgtspējas jomā, kas katru gadu tiek prezentēts ietekmīgāko valstu vadītājiem Pasaules ekonomikas forumā Davosā.