Viņš kā piemēru minēja obligātā iepirkuma komponentes (OIK), skaidrojot, ka pašreizējā regulētajā tarifā tās ir 1,17 santīmi par kilovatstundu (kWh), bet tagad tiek prognozēts, ka no 1.aprīļa tās pieaugs līdz 1,89 santīmiem par kWh.
Iedzīvotāju gaidāmo reakciju viņš raksturoja ar vārdu "šoks".
Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas departamenta direktors Dins Merirands norādīja, ka elektrības cenu pieaugums tirgus atvēršanas dēļ netiek sagaidīts, jo patlaban elektroenerģijas tirgus cena, kas ir iekļauta regulētajā tarifā, ir līdzīga tirgus cenai "Nord Pool" biržā. Turklāt pērn, atverot tirgu uzņēmumiem, nekas tāds nav noticis.
Viņš teica, ka viens no iespējamajiem cenas pieauguma iemesliem ir OIK, taču šī sastāvdaļa pieaugs neatkarīgi no tā, vai tirgus tiks atvērts vai nē.
Komentējot norādīto, ka Igaunijā līdz ar tirgus atvēršanu mājsaimniecībām elektrības cena ievērojami pieaugusi, Merirands atkārtoja iepriekš teikto, ka Igaunijā regulētais tarifs pirms tam tika turēts zemāks.
Viens no "Latvenergo" tarifu apstrīdētājiem Eduards Ikvilds uzsvēra, ka elektrības tirgus cenas īpatsvars gala maksājumā ir tikai 15%-20%, bet pārējo veido sadales tarifi, tirdzniecības pakalpojums, OIK un nodoklis.
Poikāns uzsvēra nepieciešamību aizsargāt mazaizsargātos iedzīvotājus, izmantojot universālā pakalpojuma sistēmu. Asociācijas pārstāvji pērn Saeimā iesnieguši savu likumprojektu par universālo pakalpojumu, taču pēc sarunām Saeimā Poikānam radies iespaids, ka "slīkstošo glābšana ir pašu slīkstošo rokās", jo nevienam neesot intereses, ko reāli izdarīt.
Viņš norādīja: ja rudenī mājsaimniecības tiks virzītas brīvajā tirgū, kaut ko domāt rudenī būs par vēlu, tam jābūt skaidram jau tagad.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Silvija Šimfa pauda viedokli, ka tirgus atvēršanas ietekme netiek nopietni apspriesta nacionālā līmenī un politiķi par to nediskutē. Viņasprāt, par šo jautājumu būtu jāspriež Saeimas attiecīgās komisijas pārstāvjiem.
Viņa norādīja: ja nopietni nepieslēgsies valdība, cerēt uz pašvaldībām daudz nenākas, jo tām ir ierobežotas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem.
Merirands teica, ka Eiropas Savienības direktīvas izpratnē universālais pakalpojums ir iespēja iegādāties elektrību par saprātīgām, viegli un skaidri saprotamām, nediskriminējošām cenām, un tā nerunā par sociālā atbalsta sniegšanu. Pēc viņa skaidrotā, patlaban universālais pakalpojums Latvijā darbojas kā lietotāju tiesības saņemt pakalpojumu par regulētajiem tarifiem.
Atverot tirgu, paredzēts noteikt, ka mājsaimniecībām, kurām nebūs līguma ar elektrības tirgotāju, piegādi nodrošinās tirgotājs saskaņā ar universālā pakalpojuma piedāvājuma nosacījumiem. Šai cenai būs jābūt vienkāršai, skaidri noteiktai, bez slēptām izmaksām. Savukārt pēdējās garantētās piegādes cena būs pieejama tiem lietotājiem, kas uz tirgus atvēršanas brīdi jau būs tirgū, bet kuri nespēs nodrošināt jaunu līgumu. Netiek gan prognozēts, ka šajā sektorā varētu nonākt ārkārtīgi liels mājsaimniecību skaits.
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas pārstāvis Aldis Pauliņš vērtēja, ka diskusijā par universālā pakalpojuma definīciju tiek runāts par tiesībām pirkt, bet nevis par tiesībām saņemt, ja cilvēks nevar atļauties samaksāt. Viņš kā risinājumu minēja universālā pakalpojuma fondu, taču pieļāva, ka jautājumu var risināt arī citādi.
Šimfa arī teica, ka liels trieciens būs tiem iedzīvotājiem, kas saņēma "Latvenergo" dāvanu kartes, jo to vietā viņi saņems rēķinus, kas būs par "entajām summām" lielāki. Viņa vērtēja, ka tas bija liels atbalsts ģimenēm ar bērniem un izmaiņas būs psiholoģiski smagas.
Merirands savukārt informēja, ka "Latvenergo" ministrijā vērsies ar ierosinājumu pagarināt karšu izsniegšanu, jo redz iespēju šo programmu turpināt. Savukārt ilgtermiņā, viņaprāt, ir jautājums, vai vienam no vairākiem tirgotājiem būtu pienākums atbalstīt visus lietotājus.
Kā ziņots, Latvijā no pagājušā gada novembra regulēto tarifu var izvēlēties tikai mājsaimniecības. Tās brīvajam tirgum varētu tikt pievienotas šī gada rudenī, iespējams, no 1.septembra.