Rajevskis sacīja, ka politiķi nav spējuši radīt iedzīvotājiem sajūtu, ka viņiem nepieciešams piedalīties vēlēšanās, un tas varētu būt saistīts arī ar izmaiņām priekšvēlēšanu aģitācijā. Ņemot vērā, ka tieši politiķiem vēlētāju līdzdalība vēlēšanās ir viens no svarīgiem faktoriem, viņiem arī būtu nepieciešams domāt par to, kā šo aktivitāti palielināt, uzskata politologs.
Runājot par nākamajos gados gaidāmajām Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, Rajevskis uzsvēra, ka būs nopietni jāpadomā, kā motivēt iedzīvotājus nobalsot EP vēlēšanās, jo tajās aktivitāte varētu būt ļoti zema. Attiecībā uz parlamenta vēlēšanām, situācija varētu būt labāka nekā pašvaldību un EP vēlēšanās, tomēr arī tajās varētu piedalīties mazāk iedzīvotāju, prognozēja politologs.
Kā ziņots, arī socioloģisko un tirgus pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš pauda viedokli, ka vēlētāju aktivitāti pašvaldību vēlēšanās ietekmēja vairāku iemeslu kopums, un viens no tiem varētu būt arī izmaiņas priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā.
Kā ziņots, šajās pašvaldību vēlēšanās ir piedalījušies 686 097 vēlētāji jeb 45,85% no kopējā balsstiesīgo skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Līdz ar to vakar notikušās vēlēšanas ir kļuvušas par vismazāk apmeklētajām Latvijas pašvaldību vēlēšanām šajā tūkstošgadē. Aktīvākie vēlētāji šogad bija Rīgā, kur kopumā nobalsojuši 229 910 vēlētāji jeb 55,54% no balsstiesīgajiem rīdziniekiem.