Šodien jūsu vērtējumam tiek nodots kārtējais, nu jau ceturtais, manis vadīto valdību darba pārskats par pagājušo gadu.
Līdzīgi iepriekšējiem gadiem, gribētu izmantot šo iespēju, lai apkopotu valdības padarīto, iezīmētu vēl darāmo, kā arī pieskartos galvenajiem izaicinājumiem un iezīmētu valsts attīstības perspektīvu kopumā.
Pārejot pie pārskata par valdības padarīto pagājušajā gadā, gribētu sākt ar situāciju pasaulē. Šobrīd pasaules ekonomika joprojām cīnās ar tikko pārdzīvotās ekonomiskās krīzes sekām, virkne Eiropas valstu slīgst atkārtotā recesijā, izaugsme kavējas, neskatoties uz to, ka lielākās ES ekonomikas Francija un Vācija ir spējušas gadu noslēgt pozitīvā teritorijā, kaut arī ar tikai decimāldaļās mērāmu izaugsmi virs nulles. Tomēr virkne citu valstu nav spējušas panākt pozitīvu IKP dinamiku, un šeit neiet runa tikai par Dienvideiropas valstīm, arī tādas valstis, kā Austrija un Nīderlande nespēja panākt noturīgu ekonomikas izaugsmi. Pasaules IKP pagājušajā gadā auga par 2.2%. Šim gadam eksperti prognozē 2.4% globālā IKP pieaugumu, tomēr pastāv virkne faktoru, kas liek bažīties par recesijas izplatīšanos no Dienvideiropas uz pārējām ES valstīm.
Uz šī fona, Latvijai iepriekšējais ir bijis straujas izaugsmes gads, kad turpinājās strauja ekonomikas izaugsme ar IKP pieaugumu 5.6% apmērā. Tas lielā mērā ir kļuvis iespējams pateicoties būtiskām izmaiņām valsts ekonomikas struktūrā un strukturālo reformu rezultātā atgūtajai valsts konkurētspējai.
Pagājušais gads ir bijis intensīva darba gads, un tas ir svarīgs arī no vairākiem citiem aspektiem. Pirmkārt, ekonomiskajā ziņā šis ir bijis otrais izaugsmes gads pēc kārtas, kad Latvijas ekonomika bijusi starp visstraujāk augošajām Eiropas Savienībā. Otrkārt, ir ielikts pamats mūsu valsts pārejai kvalitatīvi jaunā pakāpē, proti, veikta virkne pasākumu, lai Latvija ar nākamā gada 1.janvāri kļūtu par pilnvērtīgu eirozonas valsti. Treškārt, sociālajā plānā valdība ir aktīvi strādājusi pie jautājumiem, kas saistīti ar demogrāfiskās krīzes risināšanu un sabiedrības saliedētības veicināšanu. Ceturtkārt, esam ielikuši pamatus sistēmiskai izaugsmei nākotnē, izstrādājot un apstiprinot Nacionālās Attīstības Plānu 2014. – 2020.gadiem. Visbeidzot, valdības uzmanības centrā ir bijusi reģionu attīstība, īpaši gribētu atzīmēt rīcības plānu Latgales attīstībai.
Valdība arī pagājušajā ir turpinājusi veidot politiku aktīvā sasaitē ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Tika turpināts darbs kā krīzes laikā radītās Reformu vadības grupas ietvaros, tā arī dialogā ar sociālajiem partneriem Nacionālās Trīspusējās Sadarbības Padomes ietvaros. Sabiedrības atbalsts valdības darbam bija ļoti svarīgs gan krīzes laikā, bet vēl jo svarīgāks tas ir izaugsmes periodā, kad īpašu nozīmi iegūst iekļaujošas, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšana, kas ņem vērā visu sabiedrības slāņu intereses un gādā par to, lai izaugsmi sajustu katrs mūsu valsts iedzīvotājs.
Runājot par valsts ekonomikas attīstību, gribētu uzsvērt, ka valdības politika, kas balstījās uz valsts finanšu sakārtošanu, kā priekšnoteikumu ekonomiskajai izaugsmei, ir sevi attaisnojusi. Ja vēl 2011.gadā virkne ekspertu šaubījās par to, vai Latvija tiešām ir pārvarējusi krīzi, tad 2012.gada IKP izaugsme par 5.6% ir nostiprinājusi šo pārliecību pat skeptiķu acīs. Viens no būtiskākajiem izaugsmes faktoriem pēdējos divos gados bija eksportējošo nozaru straujā attīstība. Pagājušajā gadā, līdzīgi kā 2010. un 2011.gadā, eksports uzrādīja iespaidīgu izaugsmi un sasniedzot 15% robežu ir starp labākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Uz eksportu balstīta izaugsme ir svarīga arī tādēļ, ka tas ir labākais pierādījums valsts konkurētspējai, kas ir viens no galvenajiem starpmērķiem ceļā uz kopējo valsts labklājību.
Par valsts konkurētspējas atjaunošanos liecina arī mūsu valsts veiksmīgā atgriešanās starptautiskajos finanšu tirgos. Latvijas kredītreitingu palielināšana laikā, kad dažas vadošās pasaules ekonomikas izjuta spiedienu pretējā virzienā, apliecina to, ka veiktais darbs publisko finanšu sakārtošanā ir devis rezultātu. Vēl viens pierādījums atgūtajai finanšu tirgu uzticībai ir sekmīgās valsts vērtspapīru emisijas, no kurām īpaši gribētu atzīmēt pērnā gada decembrī veikto emisiju, kur Valsts kasei izdevās pārdot 7 gadu obligācijas 1,25 miljardu ASV dolāru apmērā ar vidējo ienesīgumu 2,89% gadā. Tā ir vēsturiski zemākā procentu likme ilgtermiņa obligācijām, kopš Latvija veic valsts aizņēmumus starptautiskajos finanšu tirgos.
Tomēr, kaut arī fiskālās situācijas sakārtošana un veiktās strukturālās reformas ir nodrošinājušas izaugsmi, ekonomikas izaugsmei ir jēga tikai tad, ja tā nes labumu katrai Latvijas ģimenei, katram sabiedrības loceklim, katram Latvijas iedzīvotājam.
Šajā kontekstā svarīgākā valdības prioritāte bija jaunu darbavietu radīšana, jo tieši darbavietas ir vispatiesākais apliecinājums ekonomikas dinamismam un izaugsmei, tieši iedzīvotāju nodarbinātības rādītāji ļauj saskatīt Latvijas ekonomikas izaugsmes ietekmi uz ikvienas mājsaimniecības stabilitātes un nodrošinātības līmeni. 2012.gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, nodarbināto iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 2,7%.
Savukārt reģistrētais bezdarba līmenis 2012.gadā turpināja samazināties un gada beigās bija noslīdējis līdz 10,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2008.gada beigām. Tomēr ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā praktiski nav mainījies un joprojām paliek augsts (44%). Mazinot atstumtību no darba tirgus, īpaši svarīgi ir tie aktīvās darba tirgus politikas pasākumi, kas mērķēti tieši ilgstošo bezdarbnieku atbalstam: vairāk nekā puse no visiem ilgstošiem bezdarbniekiem 2012.gadā iesaistīti algotos pagaidu sabiedriskajos darbos; šīs programmas dalībniekiem motivācijai un prasmju apguvei no 2012.gada papildus piedāvāti īsie apmācību kursi, kā arī uzsākta ilgstošo bezdarbnieku ar atkarības problēmām ārstēšana.
Bezdarba kontekstā Latvijā ir vēl divas svarīgas grupas – tie ir Latgales reģionā dzīvojošie un jaunieši. Risinot reģionālā bezdarba problēmas, 2012.gadā tika izstrādāta normatīvā bāze reģionālās mobilitātes pilotprojekta īstenošanai Latgales reģionā 2013.gadā. Savukārt mazinot jauniešu bezdarbu, 2012.gadā tika turpināti uz jauniešiem mērķēti pasākumi – atbalsts darba vietu izveidei pie darba devēja un brīvprātīgajam darbam nevalstiskajās organizācijās.
Valdības uzdevums arī turpmāk būs strādāt pie tāda politikas ietvara, kas veicinātu jaunu darbavietu radīšanu, tomēr, lai noturētu Latvijas iedzīvotājus savā zemē un celtu kopējo valsts labklājību, ir jāaug arī algām. Ilgspējīgu algu pieaugumu ir iespējams nodrošināt, tikai balstoties uz darba ražīguma un saražotās pievienotās vērtības pieauguma rēķina. Šeit jāatzīmē, ka nodarbinātības un atalgojuma rādītāji pagaidām nepieaug proporcionāli valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem. Izmaiņas šajās jomās ir lēnākas un pakāpeniskākas, un būs skaidrāk saskatāmas vidēja termiņa perspektīvā.
Pagājušajā gadā valdība ir aktīvi strādājusi pie tā, lai krīzes pārvarēšanas faktu Latvijas iedzīvotāji pēc iespējas sajustu savos maciņos. Daļa no šiem pasākumiem tika īstenota caur nodokļu mehānismiem, samazinot PVN no 22% uz 21% un samazinot Iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25% līdz 24%, kā arī palielinot atvieglojumu par apgādībā esošu personu no 70 līdz 80 latiem mēnesī, tādējādi labvēlīgi ietekmējot ģimenes ar bērniem. Paralēli tiek risināti jautājumi par algu celšanu publiskajā sektorā strādājošajiem. Šeit īpaši gribu atzīmēt pedagogu atalgojumu reformas uzsākšanu, kur piešķirts finansējums zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai par 10% no 2012.gada 1.septembra, tiek uzsākta diferencēta pedagogu atalgojuma ieviešana, sasaistot to ar pedagogu profesionālās darbības kvalitāti, nodrošinot piemaksas vidēji 10% apmērā, kā arī piešķirts papildus finansējums sakarā ar audzēkņu skaita palielināšanos mācību iestādēs. Tāpat ir palielināts atalgojums iekšlietu sistēmā - ugunsdzēsējiem, policistiem un robežsargiem; tieslietu sistēmā – tiesu un prokuratūras darbiniekiem, tiesnešu palīgiem un Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbiniekiem, kā arī labklājības sistēmā – sociālās aprūpes centru darbiniekiem.
Runājot par sociālo jomu, jāatzīmē paveiktais demogrāfijas jautājumu risināšanā. Nenoliedzami, ka Latvija šobrīd atrodas neapskaužamā demogrāfiskā situācijā, gan no dzimstības/mirstības saldo viedokļa, gan saistībā ar emigrācijas tendencēm. Minēto iemeslu dēļ tieši demogrāfisko jautājumu risināšana ir viena no valdības galvenajām prioritātēm, tā ietver kompleksu uzdevumu kopumu galveno demogrāfijas rādītāju un tendenču uzlabošanai.
Starp svarīgākajiem paveiktajiem darbiem demogrāfiskās situācijas stabilizēšanas jomā gribu atzīmēt atbalsta palielināšanu ģimenēm ar bērniem. Ir dubultoti māmiņu algu „griesti” un valsts veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām, kas kopj bērnu. Minimālā māmiņu alga ir palielināta līdz 100 latiem. Arī bērna kopšanas pabalsti par bērnu vecumā no viena līdz pusotram gadam ir palielināti līdz 100 latiem. Ir piešķirti līdzekļi mērķa maksājumam 100 latu apmērā tiem vecākiem, kuru bērniem pēc pusotra gada vecuma sasniegšanas netiek nodrošināta vieta bērnudārzā. Paredzēti arī papildus līdzekļi skolām mācību grāmatu iegādei, kā arī finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai ne tikai pirmo, bet arī otro klašu skolēniem. Ir pieņemta mātes un bērna veselības programma un nodrošināts valsts atbalsts mākslīgajai apaugļošanai. Pašvaldībām ir nodrošināta aizņemšanās iespēja bērnudārzu infrastruktūras sakārtošanai, kā arī citi pasākumi. Kopumā demogrāfijas veicināšanai šī gada budžetā ir atvēlēti vairāk nekā 50 miljonu latu. Šie pasākumi kopā ņemot vairos vecāku materiālās drošības sajūtu un palīdzēs rast alternatīvus risinājumus bērna pieskatīšanai gadījumos, kad pašvaldības nespēs tos nodrošināt ar vietu bērnudārzā.
Tomēr, neskatoties uz jau iepriekš minētajiem pasākumiem, vēlos uzvērt, ka demogrāfijas jautājumi ir risināmi kompleksi. Eiropas valstu pieredze rāda, ka bērnu radīšanas priekšnosacījums ir stabila sociālekonomiskā situācija - stabili ienākumi, pastāvīgs darbs, stabilas sociālās garantijas, iespēja sekmīgi savienot darba un ģimenes dzīvi. Tāpēc svarīgi ir palielināt IKP rādītājus uz vienu iedzīvotāju, kas iespējams tikai nodrošinot ekonomikas izrāvienu.
"Ekonomikas izrāviens - katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam"– tāds ir Latvijas Nacionālā Attīstības plāna 2014. – 2020.gadam vadmotīvs. NAP izstrāde bija viens no būtiskākajiem valdības uzdevumiem pagājušajā gadā. NAP2020 ir trīs galvenās prioritātes - "Tautas saimniecības izaugsme", "Cilvēka drošumspēja" un "Izaugsmi atbalstošas teritorijas", jo šie trīs elementi veido vienotu sistēmu mūsu valsts ilgtspējīgas un efektīvas ekonomiskās izaugsmes sasniegšanai. NAP ir bijis plašu diskusiju un apspriešanu objekts kā sabiedrībā, tā arī politiskajā vidē. Pirms tā apstiprināšanas Saeimā ir ticis veikts aktīvs konsultāciju process gan ar politiskajām partijām, gan ar iedzīvotājiem, sabiedrības līdzdalības ietvaros ir notikušas trīs sabiedriskās apspriešanas kārtas, kopumā saņemot vairāk nekā 4000 priekšlikumu.
Atšķirībā no iepriekšējā Nacionālā Attīstības Plāna, šim plānam ir finansiāls segums, tas ir sasaistīts ar ES daudzgadu budžetu, un tā ietvaros paredzamais finansējums investīcijām valsts attīstībai 7 gadu periodam ir vairāk nekā 8.23 miljardi latu. Protams, šis plāns nenoklāj visas valsts un ES fondu finansētās aktivitātes, bet šeit es gribētu uzsvērt, ka viens no NAP mērķiem tieši bija nodalīt valsts ikdienas no attīstības funkcijām. Šobrīd viens no galvenajiem izaicinājumiem ir nodrošināt efektīvu šī plāna ieviešanu un sasniegt nospraustos rezultātus. Lai nodrošinātu efektīvu plāna ieviešu, ir paredzēts, ka reizi divos gados Ministru kabinets iesniegs izskatīšanai Saeimā vienotu, savstarpēji integrētu ziņojumu par NAP2020 un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam īstenošanu, kas ļaus vērtēt, kā tiek sasniegti šajos dokumentos izvirzītie mērķi.
Šajā sakarā, ka vienu no valdības veiktajiem darbiem pagājušajā gadā gribu atzīmēt Pārresoru koordinācijas centra izveidi. PKC viens no pirmajiem svarīgākajiem uzdevumiem bija tieši Nacionālā Attīstības Plāna 2014. – 2020.gadam izstrāde, ar kuru tas arī veiksmīgi tika galā. Šobrīd kā vienu no valdības prioritātēm redzu Centra administratīvās kapacitātes stiprināšanu, kas nepieciešama gan veiksmīgas NAP ieviešanas nodrošināšanai, gan citu, ar starpministriju koordināciju saistītu jautājumu risināšanai.
Nedaudz par NAP prioritāti „Izaugsmi atbalstošas teritorijas”. Latvijas reģionu ilgtspējīgai attīstībai ir nepieciešamas pienācīgas investīcijas. Turklāt, mēs nevaram runāt par dzīves kvalitāti valstī, neuzlabojot dzīves kvalitāti tās reģionos. Arī iedzīvotāju aizbraukšana bieži vien saistīta tieši ar ekonomiskās aktivitātes trūkumu reģionos.
2012.gadā Latvijas reģionos ir veikti ieguldījumi ceļos un citos infrastruktūras projektos, pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanā, kā arī uzņēmējdarbības, tūrisma un kultūras objektu pieejamības uzlabošanā kopumā 37milj. latu apmērā. Savukārt lauku teritorijās, iesaistot nevalstiskās organizācijas, atbalstīta vietējo attīstības stratēģiju īstenošana.
Reģionu attīstība arī turpmāk atradīsies valdības prioritāšu vidū. Atbilstoši NAP2020 turpmākie izaicinājumi saistīti ar intensīvāku investīciju piesaisti un jaunu darbavietu radīšanu reģionos, sniedzot atbalstu uzņēmumu modernizācijai, pilnveidojot uzņēmējdarbībai būtisku infrastruktūru, mazinot administratīvo slogu uzņēmējiem, kā arī veicot informējošus un motivējošus pasākumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai.
Vienlaikus, lai risinātu ilglaicīgo negatīvo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopumu Latgales reģionā un ieviestu īpašu vidēja termiņa attīstības instrumentu, nodrošinot ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti šim reģionam, tika izstrādāts Rīcības plāns Latgales reģiona izaugsmei 2012.–2013.gadā. Šī plāna mērķis ir panākt aktīvāku iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, uzlabot reģiona ekonomiskās sistēmas efektivitāti, izglītības sistēmu un infrastruktūru, kā arī radīt labvēlīgākus nosacījumus privāto investīciju piesaistei, tādejādi radot pozitīvu ietekmi uz reģiona ekonomisko izaugsmi un palielināt iedzīvotāju vidējos ieņēmumus.
Ieviešamo pasākumu plāns 2012.-2013.gadam paredz kopējo finansējuma apjomu 83,5 milj. latu apmērā.
Saistībā ar Latvijas reģionu attīstību un izaugsmi, ir svarīgi pieminēt lauksaimniecības zemes iegādes kreditēšanas programmu, kas izstrādāta, lai atbalstītu mazo un vidējo lauku saimniecību, kā arī jauno lauksaimnieku iespējas attīstīt un paplašināt lauksaimniecisko ražošanu, un nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību. Programma ir izraisījusi necerēti lielu interesi – līdz šī gada 31. janvārim izsniegti 62 aizdevumi par kopēju summu 2.4 milj. latu 1860 ha lauksaimniecības zemes iegādei.
Viens no būtiskajiem NAP finansēšanas avotiem būs ES fondu līdzekļi. Te mēs nonākam pie jautājuma par ES daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadiem sarunu rezultātiem. Latvija sarunās bija izvirzījusi divas galvenās prioritātes – godīgas lauksaimniecības tiešmaksājumu sistēmas nodrošināšanu un pienācīgu kohēzijas politikas finansējumu.
Runājot par lauksaimniecības tēmu, jāatzīmē, ka lauksaimniecības tiešmaksājumiem laika posmā no 2014.-2020.gadam būs pieejams finansējums 1,717 miljardi eiro apmērā (faktiskajās cenās). Veicot modulāciju no lauku attīstības līdzekļiem, jau ar nākamo gadu Latvijas zemnieku tiešmaksājumi sasniegs 127 eiro par hektāru, bet 2019.gadā - 196 eiro par hektāru, izlīdzinot tiešmaksājumu apjomu ar pārējām Baltijas valstīm. Salīdzinājumam, Eiropas Komisijas sākotnējais piedāvājums bija tikai 141 eiro par hektāru, joprojām atstājot Latviju pēdējā vietā tiešmaksājumu apjoma ziņā. Tiešmaksājumu apjoms Latvijas zemniekiem tuvākajos septiņos gados pieaugs vairāk nekā divkārt. Savukārt lauku attīstības veicināšanai Latvijai būs pieejami 966 miljoni eiro.
Runājot par kohēziju, Eiropas Komisijas sākotnējais piedāvājums bija noteikt kohēzijas finansējuma griestus 2.5% apmērā no dalībvalsts KNI. Sarunu gaitā šie griesti tika samazināti līdz 2.35% no KNI, bet Baltijas valstīm un Ungārijai izdevās panākt izņēmumu un kohēzijas finansējuma griestus palielināt līdz 2.59% no KNI. Tādējādi Latvijai pieejamais Kohēzijas finansējums laika posmā no 2014.-2020.gadam būs 4,770 miljardus eiro.
Jāuzsver, ka sarunas bija ļoti smagas, jo pirmo reizi Eiropas Savienības pastāvēšanas vēsturē ir pieņemts budžets ar reālu samazinājumu pret iepriekšējo periodu. Tas tika samazināts arī pret Eiropas Komisijas sākotnējo piedāvājumu - samazinājuma apjoms bija 8.7% jeb aptuveni 100 miljardi eiro. Neraugoties uz to, Latvijai savu neto bilanci ir izdevies būtiski uzlabot – par 823 milj. latu, salīdzinot ar Eiropas Komisijas sākotnējo piedāvājumu.
Visbeidzot, gribētu atzīmēt, ka mūsu valsts joprojām būs viena no lielākajām „neto saņēmējām” no ES budžeta. Latvijas provizoriskās iemaksas ES budžetā veidos 1,860 miljardus eiro. Bet uz katru ES budžetā iemaksāto eiro Latvija saņems atpakaļ 4 eiro. Rēķinot pieejamo atbalstu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ierindojas 3.vietā starp visām ES dalībvalstīm, saņemot nedaudz virs 3000 eiro uz vienu iedzīvotāju laika periodā no 2014.-2020.gadam.
Runājot par nacionālo budžetu, pēc starptautiskā aizņēmuma programmas un fiskālās konsolidācijas pabeigšanas 2013.gada budžets bija pirmais, ko veidojām bez ārējas uzraudzības. Esam piešķīruši papildus finansējumu prioritārajiem pasākumiem - ekonomikas izaugsmei, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, kā arī atalgojuma palielināšanai noteiktām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām. 2013.gadā valsts pamatbudžetā prioritārajiem pasākumiem un jaunajām politikas iniciatīvām ir piešķirts papildu finansējums vairāk kā 184 milj. latu apmērā, tajā skaitā, gandrīz 52 milj. latu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un 35 milj. latu atalgojuma palielināšanai sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. Pirmo reizi budžets tika veidots kontekstā ar Likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013. – 2015.gadam, tādējādi pilnvērtīgi ieviešot vidēja termiņa budžeta plānošanu. Vidēja termiņa budžeta ietvarā ir skaidri noteikti budžeta deficīta mērķi turpmākajiem trīs gadiem, virzoties uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu.
Tomēr iespējams, ka 2013.gada budžets būs bijis pēdējais, kuru būsim sastādījuši latos. 2012.gadā valdība aktīvi strādāja pie tā, lai ar 2014.gada 1.janvāri Latvija pievienotos Eiropas kopējai valūtai – eiro. Būtiski soļi ceļā uz Latvijas pievienošanos eirozonai ir Saeimas šī gada 31.janvārī apstiprinātais “Eiro ieviešanas kārtības likums” un valdības šomēnes sagatavotais iesniegums Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai par konverģences ziņojuma sagatavošanu un rekomendāciju attiecībā uz Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai.
Manuprāt, viens no svarīgākajiem ieguvumiem no Latvijas pievienošanās eirozonai būs jaunā valūtas stabilitāte un uzticamība. Bieži piesauktās eirozonas problēmas būtībā nav eiro kā valūtas problēmas, bet gan konkrētu valstu finansiālās un makroekonomiskās problēmas, kas, visbiežāk, sakņojas nepārdomātā fiskālā un makroekonomiskā politikā, kā arī nespējā pieņemt sāpīgus, bet nepieciešamus lēmumus.
Latvijas pievienošanās eirozonai likvidēs valūtas devalvācijas risku, veicinās ārvalstu investīciju ieplūdi valstī, nodrošinot straujāku ekonomikas attīstību un radot jaunas darba vietas. Iestāšanās eirozonā sekmēs straujāku eksporta kāpumu un dos papildu iespējas uzņēmējiem.
Būtiskākie finansiālie ieguvumi pēc iestāšanās eirozonā būs ietaupījumi no konvertācijas izmaksu izzušanas, kā arī zemākas aizņemšanās izmaksas gan valstij, gan privātajam sektoram. Dalība eirozonā ļaus mums piedalīties ES nākotnei būtisku lēmumu pieņemšanā, kā arī nostiprinās mūsu piederību ES valstu kodolam.
Lai nodrošinātu koordinētu un sekmīgu eiro ieviešanas procesu, kā arī veidotu objektīvu un kvalitatīvu dialogu ar sabiedrību par eiro ieviešanas ieguvumiem un riskiem, šī gada janvārī valdība izveidoja Eiro ieviešanas koordinācijas padomi. Jāatzīmē, ka iedzīvotāju atbalsts eiro ieviešanai pakāpeniski pieaug un kā liecina jaunākie aptaujas dati eiro ieviešanu Latvijā atbalsta jau trešdaļa iedzīvotāju.
Protams, par eiro ieviešanu Latvijā varētu runāt daudz plašāk, tomēr ņemot vērā, ka pavisam nesen no šīs tribīnes es jau uzstājos ar detalizētu analīzi par šo jautājumu, tagad nesākšu to atkārtot.
Latvijas pieredze krīzes pārvarēšanā ir skaidri parādījusi stingras fiskālās disciplīnas lomu valsts attīstībā. Fiskālās disciplīnas nodrošināšana, saglabājot virzību uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto, arī turpmākajos gados būs viena no valdības īstenotās politikas prioritātēm.
Šajā sakarā gribu atzīmēt šī gada 31.janvārī Saeimā pieņemto Fiskālās disciplīnas likumu. Tas ir nozīmīgs solis atbildīgās finanšu politikas nostiprināšanā, jo pirmo reizi ar likumu tiek noteikts, ka Latvijā ir jāveido ekonomiskajā ciklā sabalansēts budžets, sekmējot ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazinot ārējo faktoru negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Vēlos uzsvērt, ka Saeimas pieņemtais Fiskālās disciplīnas likums ir saskaņots ar pagājušā gada maijā ratificēto Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, tādejādi Latvijai kļūstot par vienu no pirmajām ES dalībvalstīm, kas nodrošina nacionālās likumdošanas atbilstību Fiskālās disciplīnas līguma nosacījumiem.
Cienījamie deputāti, runājot par valdības turpmākā darba aprisēm, gribētu atzīmēt, ka ne sekmīga iekļaušanās eiro zonā, nedz veiksmīga mūsu valsts turpmākā dalība Eiropas Savienībā nav iespējama bez reālas ekonomiskās konverģences, kas, pirmkārt, nozīmē konsekventu pārvaldības reformas turpināšanu, konkurētspējas celšanu un investīciju piesaisti, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības samazināšanu, kā arī sabiedrības saliedētību.
Kā īpašu uzdevumu šajā gadā gribētu minēt Latvijas centienus pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).
Runājot par turpmāko valsts attīstību, valdība veltīs īpašu uzmanību valsts administratīvās un ekonomiskās pārvaldības turpmākai uzlabošanai. Ja runājam par ekonomiskās pārvaldības reformām, tad svarīgākā no pašreiz notiekošajām valdības aktivitātēm saistīta ar valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu. Vienlaikus būs nepieciešams pievērst lielāku uzmanību konkurētspējas un inovāciju jautājumiem, tādēļ, kā vienu no iespējām redzu esošās Investīciju koordinācijas padomes mandāta paplašināšanu uz konkurētspējas un inovāciju jautājumiem.
Runājot par administratīvās pārvaldības uzlabošanu, īpašs uzsvars liekams uz Pārresoru koordinācijas centra mandāta paplašināšanu vispārējas starpministriju koordinācijas virzienā, kā arī šī centra administratīvās kapacitātes nostiprināšanu.
Atgriežoties pie valsts konkurētspējas tēmas, gribētu atzīmēt, ka tieši uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un ārvalstu investīciju piesaistei ir būtiska loma valsts konkurētspējas celšanā gan ES, gan starptautiskā līmenī. Pētījuma „Valsts konkurētspējas novērtējuma un ilgtspējīga valsts konkurētspējas uzraudzības modeļa izstrāde” ziņojumā, secināts, ka, lai celtu valsts konkurētspēju, Latvijai ir nepieciešams pāriet no efektivitātes-virzītas uz inovāciju-virzītu ekonomiku, kā arī pilnveidot valsts politikas plānošanas institucionālo ietvaru.
Prioritārās ar valsts konkurētspējas paaugstināšanu saistītās jomas ir ēnu ekonomikas samazināšana, motivācijas radīšana nodokļu nomaksai, izglītības sistēmas kvalitātes paaugstināšana un transporta infrastruktūras uzlabošana.
Neatņemama valsts konkurētspējas paaugstināšanas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas sastāvdaļa ir arī ēnu ekonomikas apkarošana, kas joprojām ir viena no galvenajām valdības prioritātēm, jo tā tieši ietekmē valsts budžeta ieņēmumu apjomu, kā arī rada nevienlīdzīgu konkurenci uzņēmēju starpā.
Īstenojot Pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam, 2012.gadā ir atbalstīti grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas ievieš stingrākas metodes un līdzekļus cīņai pret nodokļu nemaksātājiem, kā arī stiprina Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāti gan preventīvo, gan kontroles un uzraudzības pasākumu īstenošanā, sekmējot nodokļu saistību izpildes līmeņa paaugstināšanos un ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanos.
2012. gadā tika veikta iedzīvotāju mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšana, kas turpmāk ļaus efektīvāk cīnīties pret izvairīšanos no nodokļiem un nelegāliem ienākumiem.
Vienlaikus valsts konkurētspēja nav iedomājama bez skaidras, prognozējamas un atbalstošas uzņēmējdarbības vides, kuras pilnveidošanai valdība velta mērķtiecīgu darbu gan Latvijas, gan ES izaugsmes stratēģijas īstenošanas kontekstā. Tāpēc Latvijas vidēja termiņa stratēģiskais mērķis ir radīt izcilu uzņēmējdarbības vidi, kas stimulētu jaunu uzņēmumu attīstību, kā arī sekmīgi konkurēt ārvalstu investīciju piesaistē. Esam izvirzījuši ambiciozus mērķus un turpmākajos gados Latvijai jāspēj iekļūt Pasaules bankas Doing Business indeksa 20 labāko valstu vidū un būt starp 50 pirmajām valstīm arī Globālās konkurētspējas indeksā.
2012.gadā veikta virkne pasākumu, kas vērsti uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un investīciju piesaisti. Tomēr Pasaules Bankas Doing Business 2013.gada pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijai ir vēl daudz darāmā, it īpaši tajās jomās, kurās būtiski atpaliekam no citām valstīm, piemēram, tiesu varas un tieslietu sistēmas efektivitāte un būvniecības nozares regulējums, kurā Latvija, diemžēl, ierindojas 113.vietā pasaulē. Problēmas būvniecības procesā šobrīd ir viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē sasniegt turpmākus Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabojumus un arī jaunu investīciju piesaisti. Līdz ar to, jauna normatīvā regulējuma pieņemšana Saeimā ir viena no būtiskākajām prioritātēm uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā. Nevar neatzīmēt arī nesen veikto kārtējo pasaules konkurētspēja indeksā konstatēto Latvijas 98.vietu ceļu kvalitātes ziņā. Jaunā satiksmes ministra viena no galvenajām prioritātēm būs tieši ceļu sakārtošana, domājot gan par finansējuma apjoma pakāpeniska palielināšanu, gan par ceļubūves sistēmu kopumā, ieviešot stingras tehnoloģiju uzraudzības un standartu ievērošanas prasības.
Tāpat jāturpina aizsāktais darbs pie uzņēmējdarbību regulējošo normatīvo aktu un valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu pilnveidošanas. Svarīgi atcerēties, ka Latvijas uzņēmēju un valsts konkurētspēja lielā mērā būs atkarīga no tā, cik ātri un kvalitatīvi spēsim veikt nepieciešamās reformas.
Nobeidzot šo ievadu debatēm par valdības paveikto iepriekšējā gadā, gribētu citēt nesen mūžībā aizgājušo mūsu tautas dižgara Imanta Ziedoņa dzejas rindas:
"Drīz upēm skaidru ledu acīs liks
Kad gulbji aizlaižas
Tad trešā dienā snigs.
Bet grūtākās mums būs šīs dienas trīs
Bez sniega
Un bez gulbjiem debesīs"
Šo rindu izvēle nav nejauša. Savā daiļradē izcilais dzejnieks pratis fiksēt praktiski jebkuru dvēseles vai lietu stāvokli. Lasot šīs dzejas rindas, saredzu zināmas līdzības ar pašreizējo situāciju mūsu valstī. Šo situāciju varētu nosaukt par starpstāvokli. Mēs esam izdarījuši daudz, četru gadu laikā ekonomikā no dziļas bedres esam nonākuši pie straujāk augošās ekonomikas ES, esam atguvuši finanšu tirgu uzticību, pēc biznesa vides kvalitātes esam 25.vietā pasaulē, gatavojamies pievienoties ES kodolam un iekļauties tās kopējā valūtā. Tajā pašā laikā ekonomiskā izaugsme visus nesilda vienādi, sociālā atstumtība un cīņa ar trūkumu ir nopietni izaicinājumi valdībai, infrastruktūras stāvoklis, izglītības reforma, demogrāfiskā situācija un iedzīvotāju aizbraukšana – tie visi ir dienaskārtības jautājumi, kuri vairs nevar gaidīt, un visām šīm problēmām nav vienkāršu risinājumu. Darāmā ir ļoti daudz, teorētiskā situācija ir spīdoša, reālā dzīve – grūta.
Labklājība nerodas pati no sevis. Lai to sasniegtu, nepieciešama pārdomāta politika un mērķtiecīgs darbs. Novēlu mums visiem strādāt šī mērķa sasniegšanai!