Ekonomikas ministrijas un AS Latvenergo pārstāvji otrdien informējuši valdību par to, kā norit sarunas. Pēc iepazīšanās ar informāciju Latvijas pozīcija paliek nemainīga - Latvija ir gatava piedalīties, bet būtisks ir ekonomiskais izdevīgums, tas ir, elektroenerģijas cena, kas ir konkurētspējīga Nord Pool Spot elektroenerģijas tirgū, teica valdības vadītājs.
Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs teica, ka otrdien valdībai tikai ziņots par situāciju, bet nekādi lēmumi tai nebija jāpieņem. Ā.Žīgurs piekrita premjera iepriekš paustajam viedoklim, ka gadījumā, ja netiks ievērotas Latvijai būtiskas intereses, varam pateikt "nē" projektam. Viņš teica, ka šāda varbūtība pastāv, ņemot vērā arī pašreizējo situāciju, kad projekta dalībnieki iecerētajā laikā nav sasnieguši vajadzīgās vienošanās. Šāda iespēja ir, to verbālā formā ir paudis Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus, kurš teicis, ka bez Latvijas un Igaunijas šis projekts nav iedomājams, vērtēja Latvenergo vadītājs.
Viņš norādīja, ka AES projekts Baltijas reģionā ir viscerīgākais jaudu projekts, kur varētu iegūt bāzes jaudas. Iegūtais apjoms būtu līdzvērtīgs Rīgas termoelektrocentrāļu gada laikā saražotajam. Tomēr gadījumā, ja projekts netiktu īstenots, Latvenergo līdztekus iespējamiem ražošanas projektiem Latvijā izskatītu iespēju investēt ražošanas jaudās arī Lietuvā un Igaunijā, piemēram, būvējot jaunas gāzes TEC un jaunas stacijas ar cieto kurināmo.
Latvenergo pārstāvji otrdien atturējās nosaukt elektroenerģijas cenu, pie kuras staciju varēs uzskatīt par konkurētspējīgu, norādot, ka cenu ir grūti prognozēt. Pēc kompānijas pārstāvju teiktā, tiks izvērtēti vairāki ticamākie cenu scenāriji, kā tie ietekmē pārejos ražošanas avotus, kā veidosies situācija kopumā portfelī. Pēc viņu teiktā, novērtējums tiek veikts kā jutīguma analīze, vērtējot, kuri faktori būtiskāk ietekmē rentabilitāti, kā tie var nosvārstīties un vai tās ir pieņemamās robežās.
Kā ziņots, otrdien intervijā Lietuvas Radio Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus apliecinājis, ka Visaginas AES koncesijas līgums ar projekta stratēģisko investoru - Japānas uzņēmumu Hitachi - netiks parakstīts līdz 28.jūnijam, kā sākotnēji bija paredzēts, jo vispirms jāpabeidz sarunas ar citiem paredzamajiem spēkstacijas akcionāriem - Latviju un Igauniju.
"Līdz 28.jūnijam bija ļoti būtiski pieņemt nepieciešamos likumus, fiksēt likumā arī pašu koncesijas līgumu un apstiprināt nepieciešamos likumu grozījumus, lai process būtu likumīgs un varētu turpināt visu projektu," sacījis premjers, atbildot uz jautājumu, kādēļ mainīts agrākais scenārijs un vai radušās kādas domstarpības ar stratēģisko investoru.
"Koncesijas līguma parakstīšana ir saistīta ar citu svarīgu dokumentu, tostarp akcionāru līguma galīgo saskaņošanu un projekta kompāniju dibināšanu. Šai nolūkā jāpabeidz sarunas ar citiem akcionāriem, proti, reģionālajām partnerēm - Latviju un Igauniju. Tādēļ labi, ka likumi pieņemti laikā, - tie paver šādas iespējas, kas tiks īstenotas tuvākajā laikā," skaidrojis Kubiļus.
Kā ziņots, koncesijas līgums ar projekta stratēģisko investoru tika parafēts 30.martā. Līgums nosaka galvenos projekta īstenošanas principus, paredzot AES projekta kompānijai tiesības projektēt, celt un ekspluatēt jauno kodolspēkstaciju un, kad būs pienācis laiks, to arī slēgt. Lietuvas Seims pagājušajā nedēļā galīgajā balsojumā apstiprināja jauno likumu par atomelektrostaciju, kas ir nepieciešams Visaginas projekta realizācijai.
Plānots, ka Latvijas Latvenergo šajā projektā varētu iegūt 20% daļu, ieguldījumam attiecīgi sasniedzot aptuveni vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu). Igaunija varētu iegūt 22% daļu, Lietuva - 38%, bet stratēģiskais investors Hitachi – 20%.
Pēc Lietuvas Enerģētikas ministrijas aplēsēm, AES projekta izmaksas pašreizējās cenās varētu sasniegt piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu), bet, pieskaitot prognozējamos procentus, inflāciju un projekta investīciju vērtības izmaiņas valūtas kursu svārstību dēļ, - aptuveni 6,8 miljardus eiro.
AES būve varētu ilgt līdz 2020.-2021.gadam.