Racionālāk izmantojot resursus

i., attīstību, kuras ietvaros netiek noplicināti resursi utt. Es runāšu tā, kā man gribētos, lai cilvēki saprot. Tātad valstij ir mērķis - desmit trīsdesmit gadu termiņā -, un mēs liekam ceļu, kā līdz šim mērķim nokļūt.Un mērķis mums ir?Jā - ilgtspējīgās attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Tur gan mērķis aprakstīts plašāk un emocionālāk, bet varētu to formulēt ļoti īsi - cilvēku labklājība. Kāpēc ne?Es vienkārši skeptiski izturos pret iespēju mūsu tik mainīgajā pasaulē izvirzīt mērķus tik tālā nākotnē.Bet ir taču vispārcilvēciski mērķi, uz kuriem mums jātiecas. Ja mēs runājam tieši par šo komisiju, tad Māris, tas, kurš tagad premjers (komisijas iepriekšējais vadītājs Māris Kučinskis - M.Z.), ir jau "uzlicis" plānu šim gadam. Komisijas darba mērķis pirmajā pusgadā ir Latvijas resursu izlietošanas efektivitāte. Atklāti sakot, tā ir visai sena tēma - redzat, man te mantojumā atstāti šie slaidi, un es tos atceros vēl no 2012. gada, no Zemkopības ministrijas laika (smejas). Respektīvi, jau tad, kad es biju zemkopības ministre, mēs rēķinājām, cik lielus papildu ieņēmumus Latvija iegūtu, ja mēs savus zemes resursus izmantotu tikpat efektīvi, cik Eiropā vidēji. Tolaik vēl bija lati, attiecīgi - papildus viens miljards latu gadā.Ko mēs saprotam ar zemes resursiem?Gan lauksaimniecībā izmantoto - un neizmantoto - zemi, gan mežu zemi u.c. Un jau tolaik mēs ministrijā uztaisījām zemes programmu, un šobrīd, paldies dievam, zemes fonds jau labi strādā. No šī viedokļa man liels prieks, ka šos jautājumus pārņēmusi šī komisija.Tomēr ar resursiem mēs saprotam ne tikai zemi. Runa ir arī par aktīviem, kas ir Latvijas valsts rīcībā, piemēram, Valsts nekustamo īpašumu ziņā esošie. Patiesībā tā ir vesela problēma - šīs, atvainojos, pussagruvušās ēkas, kas tiek turētas, kuras nevar pārdot, jo tās nav zemesgrāmatās, vai vēl kādas lietas. Mēs nevaram vienkārši "sēdēt" uz šādiem īpašumiem - labāk lai grūst, tikai ne privatizēt. Es zinu, ka sabiedrībai ir nelāga attieksme pret visu, kas saucas "privatizācija", bet mēs nevaram arī neko nedarīt. Mums ir jāiegulda nauda tur, kur tas tiešām nepieciešams, nevis nevajadzīgos īpašumos. Tātad komisija jau bija šo jautājumu formulējusi, un mēs tagad ejam soli pa solim uz priekšu. Ir jau notikusi tikšanās ar Jaunsleini (Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs - M.Z.), kurš izstāstīja, kas pašvaldībām traucē resursus efektīvi izmantot, un aprīlī lūgsim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai formulēt, kas jāmaina likumdošanā, lai šos kavēkļus noņemtu. Šomēnes vēl tiekamies ar lauksaimniekiem un mežu nozari, lai izrunātu, kas savukārt kavē viņiem. Un gala rezultātā šī pusgada beigās mēs sniegsim ziņojumu Saeimai par to, kas likumdošanā ir jāizdara, lai resursi Latvijā tiktu izmantoti efektīvi.Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 17.marta, numurā!