Fragments no intervijas:
Kāpēc gribējāt uzņemties ministra amata pienākumus tieslietu nozarei tik sarežģītā laikā?
(Ilgi domā) Kāpēc cilvēki uzņemas šādus pienākumus? Tas katram ir viņa attieksmes jautājums. 14 gadi Saeimā, divi gadi Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra amatā un trīs gadi [tieslietu] ministra amatā no 1995. līdz 1998. gadam. Tā ir pieredze, un es vienkārši redzēju, ka vajadzīgas pārmaiņas manā darbā, jo, strādājot Saeimā, iespēja izdarīt ir, taču tā nekad nebūs tik liela, kāda dota valdībā. Esmu ļoti gandarīts par savu izvēli, redzu, ka tas man bija vajadzīgs.
Mēļo, ka pie amata tikāt, jo esat ērts.
Tad es varu pateikt, ka viņi tā mēļo, jo esmu viņiem neērts.
Vai jūs, būdams tieslietu ministrs, varat sacīt, ka Latvijā ir viens likums un viena taisnība visiem?
Nu, redziet, tam uzrakstam tiesu pilī, valdības zālē, ir īpaša vēsture. Tas ir ideāls, uz ko mēs tiecamies, un, jo tuvāk tam būsim, jo pārliecinošāk varēsim teikt, ka dzīvojam tiesiskā valstī. Ja salīdzinu, kā bija deviņdesmito gadu vidū un kā ir pašlaik, tad ar visu pārliecību saku, ka dzīvojam tiesiskā valstī. Mums ir Satversmes tiesa, Tiesībsarga birojs, administratīvās tiesas, kur var pārsūdzēt nepamatotus valsts pārvaldes iestāžu lēmumus. Valstī ir virkne pārveidojumu, par kuriem tolaik varēja tikai sapņot. Ļoti ceru, ka pēc 20 gadiem būsim tiktāl attīstījušies, ka nebūs tādu problēmu kā tiesu pārslodze. Viens no grandiozajiem projektiem līdz tam laikam ir kriminālprocesu digitalizācija, kurā būs iesaistīta policija, prokuratūra un tiesa.
Kāpēc tomēr nereti ir tā, ka naudīgākajiem izdodas būt tiesīgākiem par citiem?
Kādā ziņā? Viņi var ielikt sludinājumus avīzēs un tādā veidā lobēt cauri… nu, labi, tas ir šerpākais piemērs. Redziet, naudīgie cilvēki - tieši šo gribēju pateikt - banku sektors Latvijā aizvadītā gada 11 mēnešos darbojās ar 301 miljona eiro peļņu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Nopelnīts par 15 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Jautājums ir par to, ka šie skaitļi, ko daži liek reklāmās par milzīgiem zaudējumiem - 174 miljoniem, - un tā loģika, ko saka FKTK, neiet kopā. Šaubos, vai komisija melo par komercbanku peļņu.
Iespējams, ja ne krāpnieciskās shēmas, banku peļņa būtu bijusi vēl lielāka.
Tomēr jāsabalansē. Sfērā, kur viņu lobijs ir spēcīgākais un kur viņi ir tiesiskāki - attiecībās ar kredītņēmējiem, jāpiekrīt jums ir - tie, kam ir daudz naudas, tiem tas lobijs ir stiprāks, un man ir žēl, ka KNAB savulaik izstrādātais likums par lobismu kaut kur pazuda. Bankas lobē savas intereses, peļņu, taču visam ir kaut kādas robežas.
Viņi pie šīs peļņas tomēr tiek tiesiskā ceļā, savukārt naudu no viņiem izkrāpj, iespējams, prettiesiski.
Jā, tas nav labi, pret to jācīnās, un tagad Jelgavas tiesa specializējusies, lai risinātu strīdus par komersantiem, uzņēmumu daļām un reiderismu. Ir labi, ka viņi trauksmi cēluši, tikai gribētos, lai tas būtu korektākā veidā. Mēs [TM] nebūsim tādi, kuriem pateiks "puci!" un mēs tagad skriesim un kodīsim kādam kājā.
Visu interviju ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču lasiet trešdienas, 21.janvāra, avīzē Diena!