Saskaņā ar pastāvošo kārtību, tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuru apdrošināšanas stāžs vismaz ir 10 gadi. Šāda politika, no vienas puses, mazina cilvēku motivāciju strādāt oficiāli un maksāt nodokļus, no otras puses - nostāda nevienlīdzīgā stāvoklī dažādu paaudžu pensionārus. Latvijas iedzīvotāji, kas godīgi strādājuši padomju gados, pie 42 gadu uzkrātā darba stāža, minimālā pensijā ir tikai par 27 latiem lielāka, salīdzinot ar tiem, kas strādājuši savā dzīvē ir tikai 10 gadus.
Šāda neatbilstība un pensijas vecuma cilvēku zemais dzīves līmenis grauj uzticību pensiju sistēmai kopumā.
Pensijas lielums nedrīkst būt mazāks par iztikas minimumu un valstij ir pienākums nodrošināt pienācīgu pensiju arī tiem cilvēkiem, kas nav paspējuši iestāties 3.līmeņa pensiju sistēmā, bet, kuru darbs Padomju Latvijas laikā ir radījis pamatus šodienas neatkarīgās valsts ekonomikai un infrastruktūrai.
Reformu partija piedāvā pakāpeniski paaugstināt minimālo darba stāžu līdz 25 gadiem, vienlaicīgi nodrošinot nodokļu atvieglojumu piemērošanu dažādu personu grupām, tostarp, vecākiem, kuri ir izaudzinājuši trīs un vairākus bērnus. Būtu nepieciešams izvērtēt arī iespēju ieviest pensiju līdzmaksājumus par katru bērnu, kā arī nodrošināt tiesības mantot uzkrāto pensijas kapitālu.
Saskaņā ar koalīcijas partiju vienošanos pēc Līgo svētkiem Labklājības ministrija un Saeima izveidos darba grupu, kas līdz 1.septenmbrim sagatavos likumdošanas priekšlikumus, lai risinātu ilgtermiņa pensiju un demogrāfiskās problēmas. Izmaiņas varētu skart kā minimums piecus spēkā esošos likumus. Tomēr ir skaidrs, ka ir pienācis laiks izstrādāt jaunu pensiju likumu, kas atbilstu pensiju sistēmas šodienas realitātei.