"No budžeta tas varētu prasīt apmēram deviņus miljonus latu. Latvijas uzņēmējiem, lai pārkārtotu norēķinu sistēmas, tas arī prasīs līdzekļus. Taču kopumā valsts vienā gadā atgūs visus izdevumus – caur aktivizējušos tautsaimniecību, lielākām investīcijām, lielāku ražošanas un rūpniecības apjomu, pieaugošu patēriņu," sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Viņš norādīja - aprēķini rāda, ka papildu ieņēmumi kopproduktā pēc eiro ieviešanas pieaugtu apmēram par 5,5 – 5,6 miljardiem latu – "tas ir virs tā, kā Latvija attīstītos, ja 2014. gadā vai vēlāk neieviestu eiro". "Igaunijā pēc iestājas eirozonā kredītreitings ticis paaugstināts par trim pakāpēm, kas nozīmē, ka Igauniju uzskata par arvien mazāk riskantu zemi, kur var ieguldīt. Tas nozīmē arī zemākas procentu likmes parādu pārfinansēšanai, lētākus finanšu resursus uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Atkritīs konvertācijas izmaksas – gadā 50 – 100 miljoni latu –, kas atspoguļojās gala produkta cenā un neveicināja preču konkurētspēju," uzsvēra I.Rimšēvičs.