"Pirmkārt, jau labu laiku Eiropas Savienības (ES), NATO Eiropas sabiedroto dalībvalstu presē un diskusijās tiek jautāts, kāpēc mums ir jāmaksā Austrumeiropai un Baltijai tiešmaksājumi zemniekiem un struktūrfondi, arī jāiegulda šo valstu enerģētikas neatkarības nodrošināšanā, jāsargā Latvijas debesis un robežas, ja šīs valstis nekādi nesaprot, ka solidaritāte ir divvirzienu iela?" savā Facebook profilā raksta ministrs. Norādot, ka atbalstu Latvijas drošībai sniedz, piemēram, Itālija, kuras iznīcnātāji patrulē Baltijas gaisa telpā, laikā, kad Latvija nevar atļauties aizsardzībai veltīt 2% no iekšzemes koprodukta.
Viņš norāda, ka ES valstīm ir tiesības uzdot jautājumus - "kāpēc jūs ignorējat mūsu problēmas? Kāpēc gribat tikt sadzirdēti, bet nevēlaties uzklausīt?" Ministrs atgādina, ka gan Igaunija, gan Lietuva ir apņēmušās uzņemt bēgļus, un norāda, ka Latvijai būtu jāievēro biži piesauktā Baltijas valstu solidaritāte.
Rinkēvičs arī uzdod retorisku jautājumu, ko Latvija iegūtu, ja ES sabruktu? "Neko! Politiski un ekonomiski mēs paliksim vieni. Mūsu vēsture liecina, kur šis ceļš beidzās. Sibīrijā! Sena paruna vēsta, ka gudrais mācās no svešām kļūdām, muļķis nemācās arī no savējām."
"Runājot par Ukrainas bēgļiem, [..] nešaubos ne mirkli, ka tad, kad viņi ierastos Latvijā, mūsu koalīcijas partneris teiktu, ka "tas nav labi un visai Eiropai ir jājūt sāpe," ironizē ārlietu ministrs.
Jau vēstīts, ka Nacionālā Apvienība Visu Latvijai TB/LNNK publiski asi iebildusi pret valdības lēmumu, uzņemt Latvijā 250 bēgļus. TV3 jau vēstīja, ka NA, iespējams, grasās vērsties Satversmes tiesā ar lūgumu atcelt šo lēmumu.
6.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja, ka Latvija divu gadu laikā Eiropas Savienības pārvietošanas programmas un mītnesvietas maiņas programmā solidāri uzņems kopumā 250 bēgļus, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
Jau vēstīts, ka 250 bēgļi būtu jāuzņem divu gadu laikā un tie varētu ierasties ik pēc trim mēnešiem.