Tātad, ja bērni ir nozīmīgākais, kāpēc elementārās ētikas normas un vērtību sistēma netiek audzināta, izskaidrota un attīstīta tieši bērnu prātos? Svešu morāli mēģina piespiest pieņemt tieši bērniem, tiem, kas vēl nav spējīgi pieņemt lēmumus, patstāvīgi un objektīvi izvērtēt faktus. Tādas šausmas notiek Rīgas skolās. Daži krievu skolu direktori Latvijā nesaskata neko nepareizu bijušās PCTVL un SC partiju pārstāvju aicināšanā uz sarunām ar devīto klašu skolēniem, viņi nesaskata problēmas piespiest skolēniem klausīties Tatjanas Ždanokas politiskās lekcijas fizikas, matemātikas, latviešu valodas, angļu valodas vai arī dzimtās valodas stundu vietā. Vai tā vispār var būt pareiza rīcība - atņemt skolēniem mācību laiku, lai ļautu izreklamēt sevi kādam politiskam spēkam? Lai gan tas nekādā veidā nav saistīts nedz ar viņu izglītību, nedz ar vērtību sistēmas attīstīšanu un audzināšanu, mūsu Rīgas skolās tas notiek pastāvīgi, un bērni pēc skolas vadības piekrišanas iet sēdēt aktu zālē tajā laikā, kad viņiem būtu jāsaņem zināšanas, tā izglītība, par ko, starp citu, tiek iekasēti mūsu, pilsoņu un iedzīvotāju, nodokļi.
Saskaņā ar Likuma par izglītību 51.pantu, skolotājam atbildīgi jāizturas pret programmu, ko viņš pasniedz, jāievēro darba ētika un jāciena skolēnu tiesības. Tomēr daži skolotāji, runājot par manu Rīgas 71. vidusskolu, pilnīgi brīvi var atļauties aiziet no stundas uz 35 minūtēm vai visu tās laiku, sēdēt laboratorijas istabiņā un dzert kafiju. Dažiem skolotājiem šis absurds sasniedzis tādu pakāpi, ka viņi šajā veidā kavē itin katru savu stundu. Savukārt citiem par normu kļuvusi anekdošu, joku un dzīves stāstu stāstīšana, kam nav nekādas saites ar priekšmetu. Vai tas ir iemesls, kāpēc puse no skolēniem saņem zemāku par 50% vērtējumu latviešu valodas, matemātikas vai vēstures eksāmenos? Nav tā, ka mūsu valstī bērni ir klīniski slimie un, nespēj apgūt mācību programmas. Varbūt, ka tas tomēr ir vairāk atbildīgo personu darba disciplīnas jautājums... Necieņa pret skolēnu ir viena no tipiskākajām problēmām krievvalodīgās skolās, un tā diemžēl kļuvusi par normu.
Daudzi neredz neko sliktu, ja skolotājs sauc skolnieces par "babām" vai "tjolkām", bet skolēnus par "urodiem" jeb "kropļiem" vai "bezkaunīgajiem". Skolēniem gadās izdarīt kaut ko pieaugušajam nepieņemamu, bet vai tas ir iemesls, lai pret bērnu kādā sestajā klasē sāktu pielietot emocionālo vardarbību un tās paņēmienus? Savstarpējā necieņa skolotāja un skolēna attiecībās ir galvenā problēma, kas negatīvi ietekmē mācību sekmes. Bieži tiek runāts par skolotāja tiesību pārkāpšanu no skolnieku puses. Diez vai tas notiktu, ja pret skolēniem censtos izturēties profesionāli un cienīgi.
Skolēniem ir tiesības uz skolas medmāsas sniegtu pirmo palīdzību, bet manā Rīgas 71. krievu vidusskolā medmāsa pastāvīgi bijusi kaut kur tālu, nevis savā darba vietā, un tādēļ viņa nevar palīdzēt nepieciešamības gadījumos, kad bērns ir slims vai viņam kaut kas draud: cik laika tiks zaudēts, meklējot vai gaidot medmāsu no kafijas dzeršanas ar skolotājiem, veikala vai skolas ēdnīcas? Savukārt skandālu un protestu pret skolas administrāciju gadījumā medmāsa uzreiz būs klāt pēc direktora pavēles, un nepaklausīgs skolēns tiks piespiests izdzert nomierinošos medikamentus bez izskaidrošanas, kas tie ir. Varbūt kādam ir alerģija – lai gan šis jautājums, visticamāk, medmāsai nešķiet svarīgs. Skan necilvēcīgi? Bet ar mani tas noticis pirms dažiem mēnešiem, kad tiku piespiests dzert kādas nezināmas zāles.
Daudziem skolēniem ir obligāti jāmaksā par to, par ko viņiem nebūtu jāmaksā un kas vispār neattiecas uz mācību procesu. To skolēnu ģimenēm, kam ir finanšu grūtības, ir salīdzinoši smagi apmaksāt fotogrāfijas vai "pēdējo zvanu", jo arī bez tā nauda būs vajadzīga tērpu iegādei, ko dažos gadījumos draudīgi spiež klases audzinātājs. Tādējādi it kā bezmaksas izglītība, kas ir garantēta mūsu likumos, pārvēršas par dārgu pienākumu bērnu ģimenēm, īpaši - mazāk naudīgajām. Vai atceraties Vjačeslava Dombrovska panākumu – bezmaksas dienasgrāmatas visiem skolniekiem? Mēs savā skolā bijām OBLIGĀTI piespiesti pirkt dienasgrāmatas no administrācijas, par ko arī maksājām.
Rodas jautājums, vai nu neviens no skolotājiem, skolēniem vai viņu vecākiem neredz tās problēmas, kas pastāv skolās? Nē, daudzi redz, bet nevar skaļi par to izteikties, jo tad uzreiz viņiem aizver muti, draudot ar atzīmju pazemināšanu, dokumentu neizsniegšanu un pat eksāmenu kārtošanas nepieļaušanu. Ja sāksies sarunas par profesionālo pilnvaru pārsniegšanu skolā, tad jūs uzreiz tiksiet vērtēts un būsiet pozicionēts kā noziedznieks, nodevējs un psihiski slims cilvēks, jums draudēs "ieslēgt psihiatriskajā slimnīcā" vai izsaukt policiju, kam "dos nepatiesus liecinājumus", lai tikai tā, apmelošanas ceļā, iznīcinātu jūsu reputāciju.
Esmu centies aicināt cilvēkus sākt domāt un kritiski analizēt notiekošo Rīgas skolās. Tagad, kad esmu jau pabeidzis savu skolu, tās administrācija joprojām atriebjas man, mēģinot pārliecināt policiju, ka esmu noziedznieks un melis, kas traucē citiem, izdomā un falsificē faktus un rīkojas pret sabiedrisko kārtību. Domājat, kā jaunieši var atbalstīt šos cilvēkus un viņu metodes? Tā audzināta jaunatne droši vien neredz citus ceļus, jo savus fizikas, vēsture un literatūras stundas viņi ir pavadījuši minēto politiķu partiju pārstāvju lekcijās savu skolu aktu zālēs. Tādi mūsdienas ir laiki.