Viņš uzsver, ka mājmācība ir labs veids, kā vecāki var ļaut savam bērnam darboties radoši, ar lielāku un būtiskāku individuālo pieeju.
Vienlaikus P.Sproģis pieļauj, ka mājmācībai varētu būt arī riski: "Mājmācība tomēr ne vienmēr būs kvalitātes garants, tomēr to ir iespējams maksimāli uzlabot – veidojot dažādas atbalsta grupas, kā tas ir pieņemts Rietumos un ASV, kur šīs sistēma strādā. Tāpat ir vērts padomāt par tiešsaites priekšmetiem, dažādām nometnēm, ko rīkot gan vecākiem, gan bērniem".
P.Sproģis arī pieļauj, ka tikpat lieli izglītības riski ir arī skolās: "Bērni skolās ļoti bieži mācās vienīgi atzīmei, lai pēc tam visu aizmirstu, nevis izaugsmei un attīstībai. Es nedomāju, ka līdzšinējā izglītības sistēma nodrošinās vēlmi izglītoties. Statistikas dati rāda, ka bērnu radošums apmēram astoņu gadu vecumā strauji krītas, - tas nozīmē, ka tas notiek tieši skolā".
Viņš atbalsta mājmācības ideju, jo vecās izglītības modelis, ko bērni apgūst 12 gadus no vietas, ikvienam ir atrodams google.com – izlasāms un pieejams, savukārt mājmācība ļautu būt radošākam un zināšanās padziļinātākam.