Mazumtirdzniecības mēneša apgrozījums faktiskajās cenās decembrī pirmo reizi kopš 2008.gada beigām pārsniedza 400 miljonus latu. Ir sagaidāms, ka izaugsme kopumā, ar neizbēgamajām mēnešu zigzagsvārstībām turpināsies arī šajā, 2013.gadā, par to liecina gan makroekonomisko datu kopaina, gan ar nozari saistīto noskaņojuma indeksu virzība.
Kādi apstākļi ļauj prognozēt tālāku patēriņa kāpumu? Tieši šodien Eiropas Komisijas publicētajos patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma rādītājos (tie ir jau par 2013.janvāri) mazumtirdzniecības indekss ir sasniedzis augstāko punktu kopš 2007.gada beigām. Īpaši strauji janvārī audzis Latvijas tirgotāju sniegtais pašreizējās situācijas vērtējums, no 8.3 līdz 18.1 punktam, strauji kāpušas arī apgrozījuma prognozes, no 8.5 līdz 15 punktiem. Patērētāju noskaņojums janvārī pavisam nedaudz pasliktinājās, bet decembrī tas bija pakāpies līdz augstākajam punktam krīzes pārvarēšanas periodā, pielīdzinoties 2007.gada augusta līmenim.
Arī norises ekonomikā kopumā liecina, ka šis gads tirgotājiem būs veiksmīgs. Situācija darba tirgū pēdējos mēnešos ir uzlabojusies straujāk nekā gaidīts. Reģistrētā bezdarba līmenis gada nogalē, kad sezonālie faktori strādā pretējā virzienā, turpināja samazināties un atliek tikai minēt, kurā no pavasara mēnešiem tas nokritīsies zem 10% un vai gada nogalē šis indikators "apaļosies" uz 8% vai 9%. Varētu droši teikt, ka kritums būs drīzāk straujš, ja vien nebūtu sagaidāms ģeogrāfiskā faktora loma pieaugums - Rīgā un tās apkārtnē nodarbinātības pieaugumu sāks stingrāk bremzēt cilvēku pieejamība, kamēr vairākos citos reģionos bezdarba līmenis joprojām būs augsts. Darba devēju pieaugošās grūtības Latvijas ekonomikas "epicentrā" arī norāda, ka algu kāpuma tempam ir jāpaātrinās. Ievērojot to, cik būtiski krities algu īpatsvars IKP no ienākumu puses - no 50% pirms 4 gadiem līdz mazāk nekā 40% šobrīd, tāpat arī darba ražīgums turpina kāpt, darba devēji to noteikti varēs atļauties.
Vienīgais nozīmīgais patēriņam nelabvēlīgais faktors šobrīd ir apkures cenas. Tām var būt īslaicīga ietekme, taču ne tik liela, kā varētu likt domāt šim jautājumam pievērstā uzmanība. Apkure tiešām maksā dārgāk nekā pirms gada, taču tās cenas tikai nedaudz pārsniedz iepriekšējo "pīķi" 2008/2009.gada ziemā. Skatoties uz cenu par enerģijas vienību, izteiktu megavatstundās, cena 2012.gada decembrī tikai nedaudz, par 3.8% pārsniedza dārdzību 2009.gada janvārī. Precīzu algu datu vēl nav, bet var nojaust, ka neto algu līmenis nominālā izteiksmē varētu būt bijis par dažiem procentiem zemāks nekā attiecīgajos mēnešos pirms četriem gadiem, kad vēl krīzes ietekme uz darba tirgu nebija pilnībā izpaudusies.
Skaļos virsrakstus par izmaksu "mežonīgo" kāpumu lielā mērā noteikusi sakritība - salīdzinoši auksts decembris pērnā gada nogalē sekoja gadu pēc ļoti siltās 2011.gada izskaņas. Liela uzmanība tiek pievērsta ar gāzi apkurinātajām pilsētām, kurās izmaksas ir tiešām augstas, bet netiek pievērsta uzmanība tām, kuras pārgājušas uz šķeldu un tur izmaksas kritušās.
Visbeidzot, siltuma ražotāji ziņo, ka jau no februāra siltuma cena par vairākiem procentiem saruks. Naftas cenu dinamika un prognozes liek domāt, ka nākamā apkures sezona būs nedaudz lētāka par šo. Turklāt siltumam Latvijas iedzīvotāju kopējā patēriņa grozā nav tik lielas lomas, kā varētu padomāt, 2012.gadā siltumenerģijai, saskaņā ar CSP vērtējumu, tika izlietoti 4.6% visu patēriņa izdevumu. Kopumā par sildīšanās labumiem maksājam vairāk, bet ne jau visi pērk siltumu, daudzas mājsaimniecības to ražo pašas, galvenokārt izmantojot malku, kurai pavisam cita cenu dinamika. Ievērojot visu to, jādomā, ka dziļas un ilgstošas ietekmes uz patēriņu kņada ap siltuma cenām neradīs.