Neskatoties uz augsto bezdarbu, uzņēmumos jau tagad trūkst kvalificētu, profesionāli izglītotu darbinieku, bet 2016. gadā situācija darbaspēka tirgū kļūs kritiska - liecina pētījums, ko veica Latvijas Darba devēju konfederācija, Valsts izglītības attīstības aģentūra, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Valsts izglītības satura centrs un Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Ja ekonomika augs straujāk, kritisks darbaspēka trūkums Latvijā iestāsies ātrāk nekā 2016. gadā, ja vēlāk - arī problēma pārcelsies uz vēlāku laiku. Tomēr kopējā tendence ir nepielūdzama. 2020. gadā darbaspējīgo iedzīvotāju daļa saruks par 15% salīdzinājumā ar 2011. gadu, bet vienlaikus darbaspēka pieprasījums 2020. gadā pieaugs par 10% salīdzinājumā ar 2011. gadu. Šķēre, kas veidojas starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, kļūs nerisināma ar citiem līdzekļiem, kā vien darbaspēka imigrācija no valstīm ar ievērojami zemāku ienākumu līmeni.
Vai mēs esam gatavi 2016. gada problēmai? Kādi soļi tiek veikti, lai to, ja ne novērstu, tad vismaz mīkstinātu? Vai 9% darbaspēka nodokļa samazinājums, kas ir programma maksimums, kas dzirdams nodokļu politikā, ir pietiekams? Varbūt ir vajadzīga dziļāka reforma nodokļu jomā? Izmaiņas izglītības sistēmā, salāgojot to ar darbaspēka tirgu, ir pozitīva ideja. Tomēr - vai tās spēs notikt un dot rezultātu līdz 2016. gadam? Ja spēs - kur garantija, ka par Latvijas nodokļu maksātāju naudu izskolotais IT speciālists pa taisno nedodas uz Eiropas bagātāko valstu darba tirgu, kur algas profesijā četrreiz lielākas?
Nav ne mazāko šaubu, ka darbaspēks kļūs tikai mobilāks, jutīgāk reaģējot uz darba tirgus konkurētspējas izmaiņām dažādās valstīs. Cik konkurētspējīgs ir Latvijas darba tirgus?