To rāda virkne medicīnisku pētījumu, kas veikti pēdējos 20 gados un kam ir veltīts arī raksts ASV žurnālā The Atlantic ar nosaukumu Mīts par vitamīniem: kāpēc mēs domājam, ka mums ir nepieciešamas pārtikas piedevas?. Te, protams, runa nav par dabiskajiem vitamīniem, kas ir jebkuras normālas pārtikas sastāvā un ir nepieciešami cilvēka vitālo funkciju veikšanai.
Runa ir par ripiņām un kapsulām, kurās mākslīgi sintezēto vitamīnu daudzums dažkārt par tūkstošiem procentu pārsniedz rekomendējamo dienas devu, bet kuru lietošana dienu no dienas palielinās. ASV 2012. gadā vitamīnus regulāri lietoja vairāk nekā 50% iedzīvotāju. Latvijā šis skaitlis ir mazāks. Taču vitamīnu lietošana pieaug, un šogad ziemas mēnešos to ir pārdots par 28% vairāk nekā pērn tādā pašā laikā.
Mīts par viegli iegūstamo veselību, kam vajadzīgs tikai regulāri norīt kādu kapsulu, acīmredzot ir tikpat vilinošs kā norasojusi alus glāze alkohola reklāmās. Atšķirība ir tikai tā, ka vitamīnu reklāmas, pats par sevi saprotams, neviens neierobežo.
Žurnāls The Atlantic izseko, kā ASV radās mīts par vitamīnu veselīgumu, kas septiņdesmitajos gados pārauga mānijā, kad iedzīvotāji sāka C vitamīnu rīt devās, kas desmitiem reižu pārsniedz dienas normu.
Jau kopš 40. gadiem ir pētījumi, kas bezkaislīgi pierāda, ka papildu vitamīnu devas neko nedod vai ir pat kaitīgas. Tikmēr pat žurnāla Times vāka raksts 1992. gadā turpināja borēt, kā vitamīni palīdz cīnīties ar vēzi, sirds slimībām un vecumu. Vairums cilvēku tam nemainīgi tic. Un vitamīnu rūpniecības apgrozījums ASV 2010. gadā sekmīgi sasniedza 28 miljardus dolāru.
Tikmēr Minesotas Universitātes 2011. gada pētījums, apsekojot 39 tūkstošus padzīvojušu sieviešu veselību, apliecināja, ka tieši tās sievietes, kuras lieto papildu multivitamīnus, magniju, cinku, varu un dzelzi, nomirst ātrāk nekā tās, kuras to nedara.
Žurnāls, kurš apraksta septiņus līdzīgus reprezentatīvus pētījumus, skar arī mītu par antioksidantiem, kas mūsu uztverē simbolizē absolūtu labumu pretstatā brīvajiem radikāļiem, kas ir ļaunums, izsakot viedokli, ka brīvie radikāļi nemaz nav tik kaitīgi, kā tas tiek iztēlots. Gluži pretēji - cilvēka organismā brīvie radikāļi zināmā daudzumā ir vajadzīgi, lai iznīcinātu kaitīgās baktērijas un vēža šūnas, bet to pārspīlēta iznīcināšana ar vitamīnu trieciendevām ir bīstama.
Jau parastā ikdienas pārtikā ir sastopami visi nepieciešamie vitamīni, mākslīgas piedevas nav nepieciešamas. Šāds viedoklis šodien kaut kur jau šķiet fantastika, vai ne?