Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Uzņēmējs: Iedzimtais būvniecības grēks nav izskausts

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Debestiņa
D
Oho, kas tas pēkšņi par būvniecības korifeju un sirdsapziņu???
ATVERIET SEV ACIS
A
TAM ŽĪDAM PASAM IR IEDZIMTA DEĢENERĀCIJA
Andrejs
A
Atsaukties par Procedūrām šoreiz ir vietā, jo LV visi ievieš Kvalitātes pārvaldības sistēmu (ISO 9001) un iedomājas ka mums visas darbības tiek veiktas saskaņā ar Kvalitātes rokasgrāmatā uzskaitītajām PROCEDŪRĀM, bet reāli jau strādā tikai papīri, neviens prorābs ikdienas darbā to nepielieto. Būvniekiem ISO sertifikāts ir vajadzīgs tikai lai labāk izskatītos konkursā bet ne vairāk.
Ezis UK
E
Iso vārds vietā,bet tad jau ierēdņi no algām vien dzīvos?! Tāpēc iepirkumu ,kā tādu sūdu mētā un neko nelemj,jo tas taču baro un daudzus,neko nedarot.Piedalījies esmu ntos tenderos un visur viens un tas pats,skaidrs kurš ir "pareizais" . UK tenderos nevar rakstīt muļķības ,kas nav vajadzīgas dotajam objektam ,ierēdņi šeit ir atbildīgi ,jo atbild par to ko raksta. Kuldīgas pusē bija pērles,kad bērnudārzu pārtaisot par sociālo māju ,bija pāris rindas,jābūt pieredzei šāda objekta būvniecībā un pagājušajā gadā jābūt tādam objektam ar 400 000 vērtību.Cik tādu uzņēmumu varētu būt?Labāk atļautu ierakstī firmu ,ko vēlas,nevis lauztu tādu teātri.
  • 2
  • 0
ISO
I
Vispirms jābūt projektēšanas uzņēmumiem un būvuzņēmumiem - īstiem uzņēmumiem ar savu personālu un materiāli tehnisko bāzi nevis salasītiem apakšuzņēmēju bariem vai bezatbildīgām personu apvienībām. Vispirms jāizmēž nejēdzīgais Publisko iepirkumu likums ar visām tā starpniecību veicinošajām un pierdzi, un kvalifikāciju noniecinošajām normām, zemākās cenas spekulācijām un juridiski klibajiem formulējumiem. Kad būs patiesi uzņēmumi tad visādi ISO sertifikāti būs nopietni ieviešami un vērā ņemami. Patreiz to iegāde ir tikai parazītizdevumi.
  • 5
  • 0
Vaļera
V
Nevienam jau nav noslēpums, ka to ISO sertifikātu daudzi vienkārši nopērk un Sertifikācijas institūcijām tie auditi arī nes peļ,nu, kurš tad šaus sev kājā.
  • 2
  • 0
Ezis UK
E
Nu vispār jau jebkurā celtniecības projektā tiek aprēķinātas konstrukcijas,Maxima gadījumā problēma bija projekta radikālā pārveidošanā,kur vieglajai mašīnai uz jumta mēģināja uzbāzt traktoru un pie tam braucot . Pasūtītājam iegribējas un "atbildīgās institūcijas"piekrita un atļāva. Kāds nav mēģinājis privātmājai vēl sešus stāvus uzbūvēt? Jo Latvijas valsts amatpersonas par saviem lēmumiem neatbild ne ar ko un ne par ko. Celtniekus īsti vainot nav par ko jo viņiem jāseko projektam,jumts bez papildus slodzes pat ar debīlām kopņu savienošanām ,būtu stāvējis,jo atbilda slodzēm. Bet par papildus slodzēm jāatbild cilvēkiem ,kas to pieļāva. Es pats tādus šķūņus esmu būvējis un netaisot atbildēt ,ja kāds alkatīgs un nejēdzošs ierēdnis atļaus tur uz jumta smilšu karjera pārkraušanas punktu ierīkot. Jumts sabruks ,jo nav tam projektēts.
Ezis UK
E
Nopietni? Un tad kāda velna pēc lika jumta apbērumu ,ja taisījās ziemas dārzu virsū likt? Un divus gadus tā stāvēja ,tad plēsa nost un tad pārtaisīja pa roku galam,jo drenāžas bijušas piebērtas savādāk ūdens uz jumta nevarēja sakrāties. Cik Tu esi objektus būvējis savā mūžā? Jo normāli nobeidz un atstāj ,lai varētu turpināt bez pārbūves vai ne. Tad kas bija šoreiz? Un vizuāli kopnes fotogrāfijās nebūt neizskatās pēc nestandarta šo šķūņu ,noliktavu ,darbnīcu utt kopnēm. ieej esošās Maximās ,Rimi ,Supenetto utt un apskaties,cik tad lielas viņas ir,jo paredzētas tikai un vienīgi sniega slodzei un nekādi ne bruģa pamatnei un bruģim ,vēl ntajiem cilvēkiem ar dinamisko slodzi. Sāksim jau ar to ,ka viņām būtu jābūt ar mazāku soli,kaut pie tā paša laiduma,jo kas bija starp kopnēm? Un muldēt tiešām nevajag,ja nav gadījies ar to saskarties. Bija veikals,tad ēka un tad ideja par ziemas dārzu,jo vai tad nevar? Vispaŗ es tam veikalam pamatu izpēti taisīju, tikai necēlām un projekts bija standarta,kā vienmēr,nekādu ekstru jumta konstrukcijām kopnes arī nebija sadalītas un ja tā sadalītu atteiktos likt tādas.
  • 1
  • 0
nu
n
Nevajag muldēt! Projekts netika pārveidots un laukums uz jumta bija jau sākotnējā projektā. Vienīgi pēc tam tas tika sadalīts divās daļās- vispirms veikals, bet tad dzīvojamā ēka un laukums uz jumta.
  • 0
  • 1
:)
:
Ar aprēķiniem ir tā- likt jau var klāt, bet kas no tiem ko saprot? Rezultātā ir nejēgā daudz iztērēta laika to noformēšanai (korektai), jo reķināt jau rēķina tāpat, bet lai to visu noformētu korektā izskatā ar visiem paskaidrojumiem utt. (speciālisti sapratīs) aizņem daudz laika un naudas. Un Raksta autors aizmirsa salīdzinā projketēšanas izcenojumus abās vālstīs, jeb kaut vai projektēšans cenu proporciju aticībā pret būvniecības izmaksām. Tā jēdzīgāk tomēr ir nepievienot un uzrādīt tad ja eksperti prasa vai ir kāda problēma radusies. Un kopumā skatoties šo problēmu nav tik daudz lai sadārdzinātu būvprojketu cenas ar domu, ka vienā no 500 gadījumiem kāds vispār atšķirs aprēķinu daļu.
mākslinieks
m
Saskaņas centra sponsors, Latvijas valstij nelojāls uzņēmums, nodokļu shēmu pārvaldnieks.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē