"Tas bija spļāviens palīdzīgā rokā. Vācija ir daudz palīdzējusi. Kurš aizdos naudu bez nosacījumiem? Turklāt šie nosacījumi ir saprātīgi," vērtēja eiroparlamentāriete, norādot, ka šajos protestos skatījusies ar nožēlu.
Vaidere brīdināja: arī Vācijas pilsoņu vidū var rasties noskaņojums, ka viņi vairs nebūs gatavi finansēt stabilitātes fondu, tādēļ grieķu protesti radījuši bažas.
Vaicāta, vai pēc diviem gadiem, kad Latvija vēlas ieviest eiro, eirozona būs gatava paplašināties un mūsu valsts varēs pievienoties stabilai eirozonai, Vaidere norādīja, ka šāda situācija iespējama vien tad, ja visas dalībvalstis izpildīs savas apņemšanās.
Vienlaikus deputāte pauda bažas par atsevišķu dalībvalstu spējām pildīt savus solījumus. "Ir bažas par Grieķiju, kur liela daļa cilvēku nav sapratusi, ka ir vajadzīgi taupības pasākumi. Arī Spānijā un citās valstīs notiek neganti protesti," sacīja Vaidere.
Jau ziņots, ka 9.oktobrī Merkele ieradās savā pirmajā vizīte Grieķijā, kopš šo valsti pirms trim gadiem skāra smagā parādsaistību krīze. Kancleri sagaidot, Grieķijas galvaspilsētā kopumā bija pulcējušies aptuveni 25 000 demonstrantu.