Fragments no intervijas!
Kāpēc lietu izskatīšanas ilgums pat par sīkiem pārkāpumiem mēdz būt tik ilgs?
Viens no galvenajiem iemesliem ir tāds, ka tiesas ir pārslogotas ar daudz nevajadzīgām lietām. Tādām, kas nav pat izēstas olas vērtas.
Tātad - ne tikai laiks, bet arī nauda.
Protams, tiesa ir dārgs process. Katra sēde maksā lielu naudu, jo ir jāmaksā par telpām, par apkuri, apgaismošanu, jāmaksā arī algas, nodokļi. Piemēru ir daudz, bet gribētu izcelt kādu konkrētu gadījumu, kas ir ārpus katras kritikas. Augstākās tiesas senāts izbeidza kriminālprocesu par 19 santīmu vērtu buljona iepakojuma zādzību. Apsūdzētajam tika celta apsūdzība par to, ka viņš, būdams agrāk sodīts par zādzību, 2009. gada oktobrī veikalā Maxima Rēzeknē paņēma no plaukta vienu 19 santīmu vērtu buljona Maggi paciņu un nesamaksājis aizgāja. Tika ierosināta krimināllieta. Pirms lietas izskatīšanas pirmās instances tiesā apsūdzētais nomira. Neraugoties uz to, tiesa izskatīja, vai mirušais apsūdzētais tiešām ir izdarījis noziegumu. Rēzeknes tiesa viņu atzina par nevainīgu un attaisnoja. Tas notika tāpēc, ka pirmstiesas procesa sniegtajās liecībās bija uzrādīts, ka zādzība izdarīta vienā datumā, prokurora lēmumā - citā. Pēc tam kad viņu attaisnoja, prokuratūra rakstīja protestu, ka tas izdarīts nepamatoti. Lietu nosūtīja nākamai instancei. Šī instance lietu nosūtīja uz kasācijas instanci.
Cik ilgs periods bija vajadzīgs, lai iztiesātos par buljona paciņu?
Process sākās 2009. gadā un noslēdzās 2010. gada novembrī.
Bet ko darīt?
Redziet, šādu lietu ir daudz. Ja mēs tiesas noslogojam ar tādām lietām, tās nevar normāli strādāt, jo ir pārslogotas ar absurdiem sīkumiem.
Vai ir kādas alternatīvas, kā citādi ierobežot sīkās zādzības, nenoslogojot tiesu?
Iedomājieties, ka jūs šķērsojat ielu pie sarkanās gaismas. Un tad par šo pārkāpumu jūs nodod tiesai, kur tas tiek izskatīts virknē instanču. Nesaprotu, kāpēc nevar turpat pie kases sastādīt protokolu un uzlikt šim cilvēkam sodu, kas būtu, piemēram, 20 reižu lielāks nekā nozagtās lietas cena. Tagad ar visu šo tiesāšanos 19 santīmu vērtais buljona kubiņš valstij ir izmaksājis apmēram 10 000 latu.
Un sistēma to tā vienkārši pieļauj?
Protams. Un ar to es gribu teikt, ka ir jāpanāk, lai tiesas netiktu noslogotas ar šiem idiotiskajiem gājieniem. Man pašam bija lieta, kur kāds vīrietis veikalā nozaga 250 gramu šņabja pudeli. Viņš izgāja visas instances, un beigās viņu notiesāja ar nosacītu sodu. Viņam iedeva divu gadu nosacīto sodu un divu gadu pārbaudes termiņu. Šajā pārbaudes termiņā viņš vēlreiz veikalā nozaga tādu pašu šņabja pudeli un šprotu bundžu. Atkal viņa lietu nosūtīja uz tiesu. Viņš aizšmauca no valsts. Tika izsludināta starptautiskā meklēšana, vīrieti atrada Vācijā. Latvija nosūtīja pieprasījumu par viņa izdošanu. Vācija savukārt pieprasīja materiālus. Pēc to saņemšanas Vācija atteicās vīrieti izdot, jo pēc vietējiem likumiem tur šāda zādzība nav noziegums.
Un cik naudas tas prasīja?
Tas viss prasīja lielus resursus, jo tika iesaistīts daudz cilvēku. Sākot ar to, ka šis vīrietis bija jāievieto sistēmās, bija jāapkopo visa informācija. Bet kur ir tā būtība? Jēga kāda?
Visu interviju ar Vazni "Tiesas apkrauj ar niekiem" lasiet trešdienas, 2.aprīļa, laikrakstā Diena!