Vējonis: Ar Ziemassvētku kauju simtgadi mēs sākam svinēt Latvijas valsts neatkarības 100 gadus

Ziemassvētku kaujas bija kara starp Vāciju un Krieviju sastāvdaļa, kurā latvieši bija Krievijai parocīga lielgabalgaļa.

JŪS sākat, tiešām.

Lipša tikai citē Valdi Bērziņu, žēl, ka tik liels vīrs kā tu neesi galveno 1.pasaules kara expertu lasījis. Bet tā saucamā Ziemassvētku kauja bija sīks uzbrukums, kas beidzās ar pilnīgu latviešu zemessargu (to vārds ''strēlnieki'' nozīmēja tā laika Eiropā) sakāvi vācu izcilo aizsardzības pasākumu rezultātā.

Kā raksta vēsturniece Ineta Lipša (RL, Sept. 2016): "'...pēc traģiskām 1916. g Ziemsvētku kaujām, kurās no ierindas tika izsista trešā daļa latviešu strēlnieku--9000 tukstoš karavīru, no kuriem 2000 tika nogalināti, pārējie ievainoti. Var iedomāties sarugtinājumi, niknumu, kas izsprāga publiskā trelpā pēc pāris mēnešiem,,,kad visi ieguva tiesību runāt,'... visas latvju dēlu mātes un tēvi no visas sirds nolādējuši latviešu bataljonu dibinātājus un organizatorus." Vai tad šodien kaut kas savādāk? Cik tad šodien latvieši, kas slavē Vējoni vai tagadējo pēcpadomijas Latvijas valdību, ja slavas vārdus viņu mutē neiebāž propaganda? Bet, re, te pat februārī Nato mau*a Vējonis taisās iesēdināt latviešu puišus jaunās bruņu mašīnās, kamēr par viņa prāta veselību pēcpadomijas režīms klusē.

Nopietnām, ilgstošām cīņām un karam latvieši nebija tik labi noskaņoti, kā īstermiņa (nedēļa), viltīgi izplānotiem reidiem. Krievijas karā ar Vāciju 1914.- 1918.gg. Savādāk bija Krievijas karā ar Vāciju 1941. - 1945.gg.