VID un Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) rīcībā esošā informācija liecina, ka "aplokšņu algas", izvairīšanās no nodokļu nomaksas, krāpniecības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riski, nekvalitatīvi sniegti pakalpojumi klientiem ir tikai dažas no problēmām, kuras sekmējis nekustamo īpašumu (NĪ) aģentu un starpnieku darbības vienota kontroles mehānisma trūkums.
VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Kaspars Čerņeckis uzsver, ka darījumos ar nekustamo īpašumu ir viegli manipulēt ar lielām skaidras naudas summām. Tādējādi rodas krāpniecības risks un iespēja legalizēt noziedzīgu darbību rezultātā iegūtus finanšu līdzekļus, vienlaikus izvairoties no nodokļu nomaksas lielā apmērā.
Tāpēc NĪ nozares profesionāļu obligātā sertificēšana ne tikai veicinātu godīgu konkurenci un samazinātu ēnu ekonomiku nozarē, bet arī būtiski sekmētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un apkarošanu.
"Sertificējot NĪ aģentus un starpniekus, tiktu pastiprināta to darbības uzraudzība un sekmēta viņu spēja atpazīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, konstatēt nozarei netipiskus un aizdomīgus darījumus, par kuriem saskaņā ar likumu jāziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam," atzīmē Čerņeckis.
Patlaban NĪ aģentu un starpnieku sertifikācija Latvijā ir brīvprātīga, ļaujot nozarē darboties arī tādiem speciālistiem, kuri zināšanu un pieredzes trūkuma dēļ nespēj klientiem nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus un kompetentu atbalstu darījumos.
Tādā veidā tiek kropļots nekustamo īpašumu tirgus. Lai nozares regulējums Latvijā atbilstu Eiropas standartiem un tiktu novērstas nepilnības aģentu un starpnieku darbībā, VID atbalsta obligātu NĪ aģentu un starpnieku sertificēšanu, jo jebkura saimnieciskās darbības veida vai konkrētas profesijas sertificēšana ir efektīvs veids, kā mazināt nelegālo nodarbinātību, nenorādīto ienākumu apmēru un tādējādi "aplokšņu algas".
NĪ aģentu un starpnieku obligātā sertificēšana arī ļautu VID efektīvāk apzināt situāciju nozarē un veikt atbilstošus nodokļu administrēšanas preventīvos un represīvos pasākumus.
LANĪDA izpilddirektore Irina Sjarki skaidro, ka nekustamo īpašumu darījumu apjoms un nozarē strādājošo skaits pēdējos gados ir krietni pieaudzis, aktualizējot jautājumu par vienota NĪ aģentu darbības kvalitātes kontroles mehānisma nepieciešamību.
Lai gan patlaban ikvienam aģentam ir iespēja brīvprātīgi iegūt sertifikātu, kas apliecina gan zināšanas, gan atbilstību visaugstākajiem profesionālajiem un ētikas standartiem, nozarē joprojām aktīvi darbojas gan negodprātīgi NĪ aģenti un starpnieki, gan tādi, kuriem trūkst nepieciešamo zināšanu, atzīst Sjarki.
"Tāpēc valsts noteikta obligātā NĪ aģentu un starpnieku sertificēšana kalpotu ne tikai kā klientiem sniegto pakalpojumu kvalitātes garants, padarot Latvijas nekustamo īpašumu tirgu daudz uzticamāku un caurskatāmāku, bet arī būtiski atvieglotu nozares sakārtošanu," atzīmē LANĪDA izpilddirektore.
Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju 2014.gada nogalē nekustamo īpašumu nozarē darbojās 28 197 nodokļu maksātāji, kas ir 8,1% no visiem nodokļu maksātājiem valstī. Pērn 11 mēnešos no nodokļu maksātājiem, kas veic operācijas ar nekustamo īpašumu, VID administrētie ieņēmumi kopbudžetā bija 226,13 miljoni eiro, kas ir par 12,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt ieņēmumi no nodokļu maksātājiem, kas veic starpniecības ar nekustamo īpašumu pakalpojumus, šajā periodā sasnieguši 26,89 miljonus eiro, pieaugot par 19,6%.