"Visas algas sabiedriskajā sektorā ir piesaistītas Ministru prezidenta algai pa ķēdīti uz leju, kas nedod iespēju radīt motivāciju valsts pārvaldes darbiniekiem," atzina ministrs. Jautāts par izskanējušajām ziņām, ka arī viņš, pēc smagāko darbu padarīšanas, gatavs aiziet no amata, A. Vilks sacīja: "Esmu misijā palīdzēt Valdim Dombrovskim un Latvijai. Atzīšos, neesmu tik turīgs, lai ilgstoši būtu šajā amatā."
Viņš laikrakstam arī sacīja, ka darbinieku skaitu valsts pārvaldē varētu samazināt - radīt motivācijas sistēmu, vienlaikus samazinot nodarbināto skaitu. "Izzustu nosacītās vakances un paliktu spējīgākie ierēdņi. Domāju, ka vēl par 10 – 20% šādi varētu samazināt pārvaldi. Darba apjoms pieaugtu, bet lielāka būtu arī motivācija un darba samaksa," domā ministrs.
Jautāts par lauksaimnieku situāciju Latvijā, A.Vilks atzina - ja Latvija nebūtu Eiropas Savienībā, lauksaimnieki nebūtu ne tik konkurētspējīgi. Tomēr esot jāapzinās, ka Latvija diez vai kādreiz panāks vienādus nosacījumus ar vecajām ES valstīm, jo tās nebūs ar mieru maksājumus izlīdzināt pilnībā. "Mums jāceļ produktivitāte un jāstrādā būs smagāk nekā vidējam Eiropas zemniekam, lai pietuvotos viņu konkurētspējai. Un mums ļoti pietrūkst kooperācijas," uzsvēra ministrs.
Runājot par sabalansētu budžetu, A.Vilks norādīja, ka tam varētu tuvoties 2016. gadā. "Problēmas rada ne tik daudz pamatbudžets, bet ar valsti un pašvaldībām saistītie uzņēmumi, iestādes, pašvaldības, kas rada budžetam problēmas, kuru apmēru ir grūti prognozēt," atzina ministrs.
Jautāts par situāciju Liepājas metalurgā, A.Vilks apgalvoja, ka "tā ir lielā sāpe, kas varētu koriģēt plānus". Valsts līdzdalība Metalurgā tuvākajos gados varētu paņemt nost pārāk daudz līdzekļu, ko mums vajag novirzīt gan pensiju indeksācijai, gan algu palielināšanai skolotājiem, gan zemnieku atbalstam, ceļu būvei un remontam. Maksātnespēja Metalurgam ir tuvu, ja akcionāri šonedēļ neieskaitīs kontā naudu. (..) Ļoti ceru, ka privātie akcionāri pārņems no valsts esošo daļu," norādīja ministrs.
Runājot par Latvijas nākotni, ministrs uzsvēra - galvenais prast atrast labākās augšanas zāles un noticēt sev. "Svarīgi, nevis kā uzņēmumi apmierinās iekšējo patēriņu, bet gan kā tie pratīs iziet ārpasaulē. Jo ir ierobežotas iespējas izplesties uz iekšu," atzina A.Vilks. "Mums vajag strādāt ar savām smadzenēm, pelnīt ar savām zināšanām. Jārokas smadzenēs, nevis zemē. Mums ir jāpieliek vairāk pūļu nekā tajās valstīs, kurām ir resursi," uzsvēra ministrs.