Igaunijā to plāno darīt no 2015.gada. "Tas ir agrākais datums, kad viņi saredz iespēju sākt nodokļu mazināšanu. Mums ir jābūt priekšā," sacīja Vilks.
Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Kārlis Bauze diskusijā atzīmēja, ka centrālā banka jau krīzes laikā uzsvēra, ka nodokļu celšana nebija labākais veids, kā konsolidēt valsts budžetu. Reformu veikšana un izdevumu samazināšana bija daudz labāks veids.
Ja nodokļi ir palielināti, tad pašreizējā brīdī, kad budžeta iespējas atļauj, nenoliedzami nodokļu mazināšana ir pietiekami labs konkurētspējas veicināšanas pasākums, teica bankas pārstāvis.
Taujāts, vai Latvijai tomēr tagad nevajadzētu virzīties uz pārpalikuma nodrošināšanu valsts budžetā, Bauze sacīja, ka valsts budžeta deficīts samazinās. Ja iepriekšējā gadā budžeta deficīts bija 3,5% no iekšzemes kopprodukta, šogad valdībai ir apņemšanās budžeta deficītu samazināt līdz 2,1% un tiek plānots, ka 2013.gadā strukturālais budžeta deficīts būs 1,4%.
"Redzam, ka, ekonomikai atkopjoties, līdzekļi tiek novirzīti budžeta deficīta samazināšanai. Protams, varētu vēlēties, lai budžeta deficīts samazinātos daudz straujāk, bet ir jāskatās arī, kāda ir realitāte," teica Bauze.