Politiķe atgādināja, ka Vienotība ir veidojusies no trim partijām, kuras vienmēr nepārprotami sevi ir pasniegušas kā vērtību partijas. Pēdējos gados, īpaši pēc Valda Dombrovska (Vienotība) valdības demisija, Vienotība esot pārtapusi par "tādu normālu, saimniecisku partiju". Šīs "šķēres" starp deklarēto un īstenoto ne sabiedrība, ne Vienotības vēlētājs nepiedod, uzskata Viņķele, norādot, ka tas atspoguļojas arī dramatiskajā partijas reitinga kritumā.
Daļai kolēģu, kuri jau ilgāku laiku ir bijuši politikā, acīmredzot esot salūzis un izšķīdis "kodols", domā Viņķele, kura vēl cerot uz Vienotības atveseļošanos un atdzimšanas iespēju kongresā.
Runājot par lielākajām pieļautajām kļūdām, Viņķele norādīja, ka partijas programmā un vairākkārt kopš tās darbības sākuma vārdos un vairāku gadu darbībā Vienotība ir apliecinājusi savu tiekšanos uz Eiropas vērtībām, ar to saprotot visa veida demokrātisko vērtību stiprināšanu. "Taču mēs paņemam to karogu, salaužam un ieminam to dubļos. Ar to es domāju mūsu faktisko rīcību, piemēram, gan 12.Saeimas vēlēšanu kampaņu, gan vēlētāju balsu pirkšanu. To par mazām kļūdām vai neveiksmēm nenosauksi. Mēs esam deklarējuši augstākos principus, ko prasām ievērot saviem kolēģiem un konkurentiem, bet paši esam izcilnieki šo principu pārkāpšanā. Tās ir tik lielas atšķirības starp vārdiem un darbiem, ka par to vēlētāji iedod vismaz dzelteno kartīti," izteicās Viņķele.
Runājot par sešiem Vienotība iekšējiem "disidentiem", Viņķele apgalvoja, ka tā esot domubiedru grupa, "kas atceras un tur augstā godā tos principus, kuru dēļ Vienotība tika dibināta". "Ja arī mums šobrīd dažādu apsvērumu dēļ neklājas īpaši viegli, ir sarežģīti, reizēm ir jūtams spiediens un ir apgrūtināta produktīva mandātu realizācija Saeimā, tādēļ jau mēs no savu principu aizstāvības neatteiksimies."
Viņķelei ir iebildumi ne tikai pret pašreizējo Vienotības vadītāju Solvitu Āboltiņu, bet pret partijas pārvaldību kopumā. "Partija kā jebkura organizācija ir jāvada. Jautājums ir, kāds ir šis vadības stils - iekļaujošs, atbalstošs un rosinošs, lai cilvēki nāk ar iniciatīvu, uzņemas atbildību, vai arī tā ir strikta varas vertikāle. Mēs par atskaites punktu ņemam lojalitāti vienai vai otrai personai, disciplīnu, lai ko tā nozīmētu. Es pati ticu tam, ka iekļaujošs un iesaistošs pārvaldības modelis ir nesalīdzināmi sekmīgāks," skaidroja Viņķele.