Kā informē SIFFA valdes priekšsēdētāja Anda Blumberga, SIFFA Veselības ministrijā (VM) ir iesniegusi pētījumu par valsts budžeta līdzekļu efektīvāku investēšanu kompensējamo medikamentu apmaksā.
Pētījuma pirmās kārtas rezultāti ļaujot secināt, ka kompensējamo medikamentu apmaksai paredzēto valsts budžeta līdzekļu apjoma palielināšana, efektīvāks un mērķtiecīgāks izlietojums nodrošinātu labāku veselības aprūpes rezultātu, kā arī sniegtu ekonomisko ieguvumu, samazinot pacientu ārstēšanai un dažādiem pabalstiem nepieciešamos līdzekļus. Lai to sasniegtu, SIFFA piedāvā pirms medikamentu iekļaušanas Kompensējamo zāļu sarakstā vērtēt ne tikai to cenas atbilstību budžeta iespējām, bet arī veselības un finanšu efektivitāti, proti, vai zāles mazina hospitalizācijas un invaliditātes apjomus un veicina pacientu darbspēju atjaunošanos.
"Līdz šim lietotā medikamentu izvērtēšanas pieeja to iekļaušanai Kompensējamo zāļu sarakstā būtu jāpadara efektīvāka, jo arvien turpina pieaugt invaliditātes apjomi un slimības pabalstu saņēmēju skaits, būtiski palielinot kā ārstēšanas izmaksas, tā arī spiedienu uz sociālo budžetu. SIFFA pētījumā identificēja dažādu slimību piemērus, kuri ar konkrētiem skaitļiem ilustrē iespējamo veselības aprūpes un finanšu efektivitātes paaugstināšanos lielāku investīciju un labākas medikamentu pieejamības gadījumā. Svarīgākais pētījuma secinājums - lai sasniegtu augstāku veselības un finanšu efektivitāti, kompensējamos medikamentus nedrīkst vērtēt tikai pēc tiešajām izmaksām, ir jāņem vērā arī ilgtermiņa ietekme uz veselības aprūpes un sociālo budžetu," uzsver Blumberga.
Viņa atzīmē, ka valdības noteiktā medikamentu kompensācijas kārtība arī patlaban paredz vērtēt arī zāļu ekonomisko ietekmi, piemēram, iespējamo ietaupījumu stacionārās aprūpes līmenī, tomēr praksē tas tiek darīts nepietiekami un būtu jāpilnveido.
"Eiropas Komisija rekomendācijās Latvijai 2016.gadā un 2017.gadā iesaka uzlabot ne vien veselības aprūpes sistēmas pieejamību un kvalitāti, bet arī aicina efektīvāk izlietot nozarei pieejamo finansējumu. Efektīvi tēriņi nav iespējami bez nopietnām strukturālām reformām, tādēļ esam gandarīti, ka valdība to apzinās un rīcības plānā apņēmusies panākt veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un stabilu finansējumu, veicot veselības nozares reformas. Racionāls ir arī lēmums papildu finansējumu veselības aprūpei piešķirt tikai pēc VM sagatavoto reformu apstiprināšanas Ministru kabinetā," skaidro Blumberga.
SIFFA pētījumā secināts, ka medikamentu izvērtēšanas pieejas maiņa un valsts budžeta līdzekļu mērķtiecīgākas investīcijas medikamentos ar augstāku veselības aprūpes un finanšu efektivitāti palīdzētu risināt arī Labklājības ministrijai ļoti aktuālo invaliditātes un darbnespējas gadījumu skaita un izdevumu pieauguma jautājumu.
Piemēram, lai savlaicīgi ārstētu hipertensiju par 10% lielākam pacientu skaitam nekā patlaban, gadā papildus nepieciešamas 1,38 miljonu eiro investīcijas, savukārt medikamentu pieejamības palielināšana palīdzētu papildus novērst vairāk nekā 200 kardiovaskulārās komplikācijas, tai skaitā 51 nāves gadījumu, kas valsts budžetā ietaupītu 3,2 miljonus eiro.
Atjaunojot zāļu cenas kompensācijas apjomu 75% apmērā, būtu iespējams aptuveni par trešdaļu palielināt no depresijas ārstēto pacientu skaitu un samazināt ar darba nespēju un pašnāvībām saistītos valsts budžeta zaudējumus par 1,7 miljoniem eiro gadā. Astmas medikamentu cenas kompensācijas apjoma paaugstināšana līdz 90% ļautu ievērojami samazināt ar neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumiem, hospitalizāciju, slimības pabalstiem saistītās izmaksas, nodrošinot 0,7 miljonus eiro lielu ietaupījumu valsts budžetā ik gadu, norāda Blumberga.