Proti, ja paveramies uz Eiropas politisko partiju vēsturi, arī citviet iekšējie ķīviņi, intrigas ir bijušas tik, kā dažkārt saka, asiņainas, ka licies – tas ir finišs. Piemēram, savulaik, kad britu premjera Blēra pilnvaru termiņš tuvojās noslēgumam, tā laika valdības finanšu ministrs Brauns savu ceļu uz Blēra pēcteča vietu izlauza ar tādām metodēm, ka tobrīd patiešām varēja runāt par sašķeltu partiju. Par pašnāvnieciskiem vingrinājumiem, kādos dažādos laika nogriežņos metušās dažādas Itālijas partijas – turklāt gan tā sauktās kreisās, gan tā sauktās labējās –, varētu grāmatas rakstīt. Īsi sakot, tas, ka Vienotība ir pamanījusies gada laikā izdarīt visas iespējamās kļūdas, nenozīmē, ka partijai pareizāk būtu pašlikvidēties.
Varbūt tas ir pārāk rožains skats uz politiku, tomēr, manuprāt, partija var pazaudēt varu, izbrist visus iespējamos pazemojumus (pelnītus un nepelnītus), ja tai ir ko teikt vēlētājam. Līdz ar to būtiski un interesanti ir nevis tas, cik sasmērētu veļu partijas vadība (ar to, starp citu, saprotot ne tikai Āboltiņas kundzi) vēl nolems izvilkt publikas uzjautrināšanai, bet vai šie politiķi spēs tuvākajā laikā noformulēt savu sakāmo vēlētājiem (iesākumā kaut vai tiem, kuri partiju joprojām atbalsta). Tas ir interesanti tādēļ, ka uzdevums ir ārkārtīgi grūts.
Pilnīgi neder atsaukšanās uz sevi kā teju vai vienīgajiem "Eiropas vērtību" aizstāvjiem. Pirmkārt, lai cik bieži šis vārdu savienojums publiskajā telpā tiek lietots, domāju, ka ļoti daudziem tas saturiski ir izplūdis. Kā smejies, vai tad nu ZZS vadībā stāsimies ārā no NATO un ES... Turklāt, ņemot vērā pašreizējo apjukumu Eiropā, neesmu pārliecināts, ka jēdziena saturs nav kļuvis vēl neskaidrāks. Otrkārt, ja šī politiskā identitāte tiek pozicionēta kā teju vai izšķiroša, lai ļaudis kaut cik vēlīgi skatītos uz Vienotību, partijai ir risks "uzrauties" uz loģisku jautājumu: un kā tieši jūs šīs "Eiropas vērtības" esat savā darbībā īstenojuši? Desmit tūkstošo reizi piesauksiet prezidentūras pusgadu? Atgādināsiet par pozīciju Krievijas un Ukrainas konfliktā? Tas nav Vienotības monopols. Tajā pašā laikā dažus savdabīgus labojumus izglītības satura regulējumā apturēt nespējāt (negribējāt?).