Divi dažādi piemēri.
Latvijas valdības vakardienas sēdē jautājums par mūsu nacionālo pozīciju 20. maija ES tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdē prognozējami tika skatīts sēdes slēgtajā daļā. Cik varēja noprast no iekšlietu ministra piezīmēm atklātajā daļā, runa ir par to, kas notiek ar ES Turcijai solīto bezvīzu režīmu. Loģika, kas teksta iesākumā iezīmēta ar "no vienas puses", liek būt piktam, jo man liekas, ka arī ierindas pilsonim ir no svara, kas ar šo bezvīzu režīmu notiek. Piemēram, kā Turcija nodrošinās, lai ar tās pasēm ES brīvi neiebrauktu teroristi. Tātad no šīs loģikas viedokļa politiskās elites turpina aroganti lemt šaurā lokā par jautājumiem, kas skar ļoti plašu ļaužu loku.
Slovēņu filozofs Slavojs Žižeks 26. aprīlī, prezentējot Londonā savu jauno grāmatu, viņam raksturīgajā runātīgumā "iebrauca" atmiņās par sarunām ar Slovēnijas un Grieķijas politiķiem kontekstā ar starptautisko aizdevumu Grieķijai piešķiršanas nosacījumiem. Svarīgi atzīmēt, ka Žižeks no sirds simpatizē Grieķijas pašreizējai kreiso valdībai. Atcerēsimies, ka arī saistībā ar aizdevumiem Eiropas elitēm tika pārmesta noslēpumainība lēmumu pieņemšanas procesā, noteikumu uzspiešana Grieķijai utt. Tātad Žižeka izklāstā gan Slovēnijas finanšu ministrs, gan bijušais Grieķijas finanšu ministrs Varufakis atzinis: ja kreditori būtu "sava" elektorāta viedokli ņēmuši pie sirds vēl vairāk, patiesībā nosacījumi Grieķijai būtu vēl skarbāki. Var jau teikt, ka "tā viņiem arī vajag!", tomēr Grexit sekas būtu nelāgas visiem. Prezentācijas ietvaros kāda dāma zālē Žižekam jautāja, ar kādām tiesībām kanclere Merkele patvēruma meklētāju jautājumā rīkojās tā, kā nu viņa rīkojās. Žižeks atbildēja, ka jautājums ir pilnīgi pamatots, tas nav atmetams kā vienkārša antiimigrantu retorika. Bet vienlaicīgi viņš jautāja, kas notiktu, ja elites šobrīd patvēruma meklētāju jautājumā vadītos vienīgi un tikai pēc socioloģiskajām aptaujām. Tas būtu demokrātiskāk, bet diez vai problēmu kvalitatīvāk risinātu.
Man riebjas vispārinājumi, bet izskatās, ka Eiropā ir leģitimitātes krīze.