Labi, paliekam tēmu laukā, kas nosacīti saistīti ar sociālajām/humanitārajām zinātnēm. Tik un tā nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem tiek apzināti vai nejauši konstruēti "sižeti", kuri tiek nodefinēti kā ļoti nozīmīgi un tāpēc pamatīgi izķidājami? Domas paskaidrošanai minēšu piemēru no Rīgas Laika septembra numura, kurā vienam no rakstiem it kā vajadzēja izraisīt ne mazāk vētrainas debates. Runa ir par profesora Denisa Hanova publikāciju. Ja Hanova pārmetumus Nacionālajai apvienībai par tās nostāju bēgļu jautājumos pārrunāt nav sevišķi interesanti - tie ir vērtējums konkrētam politiskajam spēkam konkrētā jautājumā -, tad viena no viņa tēzēm gan. Citēju: "Latviešu nācija, tāpat kā daudzas citas nācijas Eiropā un ārpus tās, ir tikai konkrētu cilvēku - intelektuāļu - grupas projekts." Nācija - intelektuāļu grupas projekts.
Atturēšos dot savu komentāru šim apgalvojumam, jo tas balstīts noteiktā Rietumu domāšanas/zinātnes tradīcijā, kura tad būtu jāatgādina konteksta paskaidrošanai, un tas viss šim formātam ir par garu. Tomēr pieļauju, ka nav sevišķi jāpamato, ka šis gan ir interesants temats - gan tiem, kuri domā līdzīgi, gan citādu versiju atbalstītājiem. Varētu pat teikt, ka Hanovs ar formulējuma vienkāršotības pakāpi provocē diskusiju. Izsakoties mazliet ciniski, te gan spalvas varētu iet pa gaisu. Mēnesis pagājis, diskusijas nav.
Par bēgļiem, musulmaņiem izteikties ir katra latvju intelektuāļa pienākums. Brīnišķīgi, bet varbūt derētu apspriest LU Filozofijas un socioloģijas institūta izdevuma Reliģiski - filozofiski raksti jaunāko numuru, kurā starp citām ir interesanta publikācija (akadēmiskā līmeņa, nevis vingrināšanās daiļrunībā) par Latvijas musulmaņu jauno paaudzi?
Līdz ar to man ir bezkaunīgs jautājums ļaudīm, kuri, cik saprotu, uzskata sevi par vienlaicīgi aktīviem un intelektuāļiem - ko jūs, draugi, lasāt? Rīgas Laiku vai ziņu portālus un sociālos tīklus? Kas jums spēj, kā saka, uzdzīt asini - nācijas pašizpratnei patiešām būtisks jautājums vai sižets, kas saturiski ir krietni otršķirīgāks?