Cilvēks Latvijā, kurš piekrīt kļūt par ministru, labi apzinās, ka SAB viņu vētīs krustu šķērsu. Tātad šī cilvēka subjektīvajā skatījumā viņa pagātnē nav nekāda tāda, kas ļautu viņu šantažēt un attiecīgi piespiest izpaust valsts noslēpumu. Viņam arī liekas, ka viņa iepriekšējā darbībā nav nekāda tāda, kas vedinātu teikt: nu, ja kāja paslīdējusi vienreiz, ir risks, ka paslīdēs vēlreiz. Īsi sakot, ja atskaita slimīgi ambiciozus ļautiņus, kuri zaudējuši saikni ar realitāti, vai tik vieglprātīgus, kuri cer, ka varbūt pārbaudītāji nesmukumu "neuzraks", cilvēks stājas amatā ar pārliecību, ka viņam iegūt pielaidi nav problēmu.
Un tad izrādās, ka SAB versija par šī cilvēka pagātni un raksturu ir atšķirīga... Rezultātā cilvēkam "no malas" vienkārši ir jāuzticas vai nu vienai, vai otrai versijai un jāpieņem, ka argumentus nevienai no tām viņš neuzzinās. Nav pārāk uzmundrinoši.
Līdz ar to Brokas gadījums mudina domāt par pielaižu piešķiršanas procedūras izmaiņām, kas SAB liktu savu argumentāciju kaut daļēji atklāt. Daļēji tāpēc, ka var gadīties, ka argumenti iegūti, izmantojot tādus informācijas avotus, par kuriem visai pasaulei nav patiešām jāzina. Nav jau nepieciešama detalizācija, jo var saprast arī SAB - ja birojs publiski pasaka, ka "jūsu paziņām A un B mūsu skatījumā ir apšaubāma reputācija", tad A un B var vērsties tiesā par goda aizskaršanu. Toties var vismaz norādīt, ka atteikuma iemesls ir cilvēka paziņu loks vispār vai kādas epizodes vispār viņa profesionālajā darbībā utt. Nav daudz, un tomēr labāk par neko.
Pret pielaižu izsniegšanu, protams, jāizturas ļoti nopietni, jo vēl sliktāk būtu, ja mūsu Rietumu partneri sāktu šaubīties par Latvijas valdības spēju turēt muti (tas būtu slikti pirmām kārtām jau mums kā valstij, nevis atsevišķiem personāžiem varā). Tajā pašā laikā mūsu specdienestiem jārēķinās, ka tieši tāpēc to pašu darbībai ir jābūt nevainojamai no efektivitātes un pašu darbinieku reputācijas viedokļa. Vai tā tāda ir? Nezinu.
Atgriežoties pie tieslietu ministres, situācija, protams, ir ļoti nepatīkama ne tikai Brokai, bet arī Nacionālajai apvienībai (NA), jo jebkurš lēmums (amatā palikšana vai demisija) dod papildu vielu politisko konkurentu retorikai parlamenta vēlēšanu priekšvakarā. Tomēr, ja šie trīs politiskie spēki vēlas veidot kopīgu valdību arī pēc vēlēšanām, Vienotībai un ZZS vajadzētu kārdinājumu pārvarēt kaut tādēļ, lai stūrī iedzītā NA nesāktu paaugstinātā tonī mētāties ar dažādiem apvainojumiem (un gan jau iemesli atrastos) no savas puses, un tas kopumā lietu ūdeni uz Kremļa vietējo draugu dzirnavām.