Runa ir par ievērojamām summām - 2013. gadā vien apgūti apmēram 13 miljonu latu. Un - izrādās, ir problēmas.
Daļa no tām atzīstamas par sarežģījumiem, kas nav kādas pārsteidzīgas rīcības no Latvijas puses sekas. Piemēram, VARAM norāda, ka dažos projektos nepieciešams veikt investīcijas "komersantu īpašumā esošās informācijas sistēmās", uz to Eiropas Savienība kā lielākais naudas devējs, cik noprotams, varētu skatīties šķībi.
Tomēr virkne VARAM sniegto atzinumu rada jautājumus. Piemēram, pērn veiktās projektu t. s. funkcionalitātes pārbaudes atklājušas, ka (lai būtu korekti, garāks citāts): "22% gadījumos konstatēts, ka paredzētās aktivitātes ir ieviestas, informācijas sistēma un e-pakalpojumi ir izstrādāti, taču tie produkcijas vidē nedarbojas uz jaunās infrastruktūras, kas ir iegādāta projektā; 45% gadījumos konstatēts, ka projektā paredzētie uzraudzības (iznākuma) rādītāji ir sasniegti daļēji, jo e-pakalpojumi nav pieejami produkcijas vidē". Parasti problēmas ES fondu apguvē saistās ar pārkāptiem projektu īstenošanas termiņiem (tādi ir arī apskatāmajā programmā) vai kādiem negludumiem iepirkumos, savukārt VARAM ziņojums atklāj paveikto darbu kvalitātes problēmas.
Kas nu tur ko brīnīties, teiks ļaudis, kuri saskārušies ar kvalitātes trūkumiem par ES naudu būvētos/renovētos ceļos vai ēkās. Nianse ir tā, ka mēs taču it kā lepojamies ar savu IT industriju, nemitīgi piesaucam to kā "Latvijas Nokia" šūpuli un svarīgu priekšnoteikumu mūsu starptautiskajā konkurētspējā. Esam grimuši ilūzijās?
Domāju, ka nebūtu korekti problēmas publiskā sektora pasūtījumos attiecināt uz visas Latvijas IT nozares prasmēm un darba rezultātiem. Acīmredzot arī šajā nozarē (kā ikvienā) ir ļoti dažādi spēlētāji. Tomēr tad ir jautājums, kas tiek pie "Eiropas naudas apgūšanas" - vai tiešām labākie? Varbūt tie, kas startē ar tik zemu cenu, ka tajā ieprogrammētas problēmas vēlāk? Varbūt tie, kuri labāk orientējas varas gaiteņos? Varbūt vaina ir pasūtītāja "galā" - nespēja formulēt uzdevumu u. c. -, un rezultātā "aplaužas" pat citādi veiksmīgi nozares uzņēmumi?
Lai kā arī būtu, problēmas ir jārisina, un ne tikai baidoties no iespējamiem Briseles pārmetumiem. Runa ir par rīkiem, kam būtu jāatvieglo iedzīvotāju saziņa ar valsts un pašvaldību struktūrām, jāļauj ietaupīt laiku, nervus, jāveicina atklātība un citi visnotaļ vajadzīgi mērķi. Minētie projekti skar gan zemniekus un aviāciju, gan tieslietas un sociālo sfēru.
Grūti pateikt, cik paguva izdarīt (vai tieši otrādi) iepriekšējais ministrs, kurš pats bija saistīts ar IT nozari un attiecīgi tēmu it kā zināja jo labi. Sprūdža pēctecim Cilinskim arī it kā nav nepieciešams laiks, lai apjēgtu, par ko runa, - cilvēks vēl nesen bijis VARAM parlamentārais sekretārs. Vienīgi bažas, ka VARAM un tās politiskā vadītāja prioritāšu sarakstā e-pārvaldi turpinās izstumt kārtējie "ugunsgrēki" - kāds strīdiņš ar pašvaldībām (vēlēšanu gads taču!), elektromobilitātes programma (varam pazaudēt ES naudu) utt.