Ieskatam minēšu dažus burvīgus fragmentus: "Pildot amata pienākumus un piedaloties publiskā sanāksmē, ciktāl iederīgi konkrētajā situācijā, nodarbinātajam vajadzētu iebilst pret vispārīgiem un nepamatotiem apgalvojumiem, ka visa valsts pārvalde ir korumpēta vai ka valsts pārvaldē strādājošie vispār nestrādā"; "Nodarbinātajam jāievēro vispārpieņemtās higiēnas prasības"; "Likuma izpratnē par dāvanu nav uzskatāmi ziedi. Vairumā gadījumu parasta ziedu pušķa pieņemšana ir pieļaujama, savukārt daudzi desmiti rožu pārsniegs sabiedrības tradīcijās par pieņemtu uzskatāmo apjomu"; "Nodarbinātajiem, it īpaši struktūrvienību un iestāžu vadītājiem, vajadzētu veicināt apziņu, ka pieklājīga un cieņpilna mutiska norāde uz mazsvarīgu ētikas normu pārkāpumu vai rīcību, kas varētu būt neētiska, nav apvainojums vai uzbrukums, bet gan palīdzība kopīgu mērķu sasniegšanai"; "Tikumības apsvērumu dēļ nodarbinātais nedrīkstētu piedalīties pornogrāfisku priekšnesumu izpildīšanā publiskā vietā, kā arī fotografēties vai filmēties pornogrāfiska rakstura materiāliem, kuri paredzēti izplatīšanai." Un tā tālāk un tā joprojām.
Nav mans mērķis vienkārši pairgoties par kārtējo "papīru". Es tikai vēlos saprast, kas ir tā mērķauditorija. Šķiet, jebkurš kaut cik pieredzējis cilvēks saprot, ka vienmēr būs tādi, kuri rīkosies, uzvedīsies, vienkārši izsakoties, nepareizi, un neba šie personāži lasīs apjomā visai prāvo tekstu, pēc izlasīšanas nožēlā sāks šņukstēt un labosies. Savukārt valsts pārvaldē strādājošajiem adekvātajiem cilvēkiem - pieļauju, ka tādu ir daudz, - nav jāatgādina, ka zobus tīrīt ir labi, savukārt melot - slikti. Pieļauju, ka ir noderīgi skaidrojumi par to, kā veidojamas attiecības ar lobijiem, kas var tikt traktēts no pastāvošā regulējuma viedokļa kā interešu konflikts, - arī godīgs cilvēks var vienkārši nebūt informēts par jaunām interpretācijām un prasībām. Bet kāpēc tik zemu jānovērtē cilvēku veselais saprāts, lai visā nopietnībā aprakstītu situācijas, kurās ikviens puslīdz domājošs indivīds pats orientējas? Manuprāt, ir jāpilnveido regulējums, kas ļauj vieglāk atbrīvoties no sliktiem darbiniekiem, ir, iespējams, likuma pārkāpšana vai zaudējumu radīšana valstij jāpadara vainīgajam, ja tā var teikt, sāpīgāka, bet nav "jāaplaimo" normāli cilvēki ar prasību uzvesties normāli.