Pirmkārt, jo vairāk attālinās jaunā Ministru kabineta apstiprināšana, jo skaidrāks kļūst, ka Straujumas valdībai nāksies - pat ja tā to nevēlētos - nodarboties ar ļoti būtiskiem jautājumiem. Piemēram, grūti iedomāties, ka mūsu partneri Eiropā piekritīs priekšlikumu par izmaiņām patvēruma meklētāju politikā atlikšanai, jo, raugi, Latvijā drīz būs jauna valdība un aizejošajai it kā nepiestāvētu lemt par tik svarīgiem jautājumiem. Nāksies vien lemt par Eiropas Padomes priekšlikumiem un paust savu attieksmi pret t. s. obligāto kvotu ideju. Mierinājums, ka gan jau Straujuma, ārlietu un iekšlietu ministrs respektēs ZZS un "nacionāļu" pozīciju, kas iezīmējas, formulējot topošās valdības nostādnes. Tomēr skaidrs, ka premjerei nāksies atteikties no, kā savulaik teica, dembeļa noskaņojuma. Jo vairāk, ja patur prātā Valsts prezidenta veselības problēmas.
Un te nonākam līdz "otrkārt". Ļaudis Latvijā ir savā ziņā apburoši. Esam gatavi gānīties interneta komentāros un vispār demonstrēt savu nesatricināmo ticību ļaunuma spēka uzvarai, tajā pašā laikā mums ir pierasts neķidāt citu veselības problēmas. Varam izteikt laba vēlējumus, savukārt to, ko Vējoņa nonākšana slimnīcā nozīmē politiski, vērtēt liekas kaut kā neētiski. Tomēr būtu jānošķir divas lietas: neveselīga interese un izpratne, ka valsts pirmās amatpersonas pietiekami ilgais, cik noprotams, atlabšanas posms nav tikai viņa privātā lieta.
Būtu tikai saprotami un pareizi, ja Vējonis arī pēc mēneša, trim, sešiem pirmām kārtām domātu par savu atbildību tuvu cilvēku priekšā, attiecīgi samazinot darba slodzi. Jācer, ka nevienam mute nevērsies prezidentam to pārmest. Tad tikai jārēķinās, ka prezidenta paša pieteiktais temps un vēriens tāds nebūs, viņa, iespējams, paša redzējumu par sevi kā nevis ceremoniālu, bet aktīvu politikas veidotāju nāksies koriģēt. Un, lai cik ciniski tas skanētu, prezidentam atgūstoties pēc operācijas, gan jau kāds Latvijas politiskajā ekosistēmā mēģinās to izmantot. Turklāt runa diez vai varētu būt par kādas no divām citām augstākajām amatpersonām (Saeimas spīkers, valdības vadītājs) ietekmes palielināšanos. Drīzāk - ņemot vērā mūsu elites tradīcijas un patiku pret dažāda izskata galmiem un neformāliem "formātiem" - jārēķinās ar mēģinājumiem laika gaitā uzmesties par prezidenta viedokļa formulētājiem (neoficiāliem, protams, protams...) un "palīgiem" vispār.