Zanders: Turpinās vēstures vulgarizēšana

Zivs pūst no galvas, bet tauta no apakšām. Ja "vienkāršajai" tautai sagrauti morāles un ētikas principi, tikai tad no tās radīsies vadoņi, arī kuriem ar to nebūs viss kārtībā. Tas ir tāpat kā - tikai no sliktas ģimenes var celties slikti cilvēki un te nav runa par materiālo stāvokli. Morāli un ētiku savukārt vislabāk sagrauj okupācijas un karš. Diemžēl mums to ir bijis pa pilnam. Kur cērt, tur skaidas lec. Kas attiecas uz padomju laikiem: 40. un 50. gadi - cilvēki vēl ticēja, ka Latvija būs atkal brīva, 60. gadi - ticība pamazām izplēnēja. 70. gadi un 80. gadu pirmā puse - ticības vairs nebija un cilvēki piemērojās dzīvot padomju apstākļos. Jā, daži turpināja klausīties rietumu balsis, Dzeni un "Piecīšus". Taču sapņoja vairs ne par brīvu Latviju, bet par iespēju tikt prom no PSRS. Arī viens no iemesliem, kāpēc pēkšņi tik daudzi pameta Latviju. Ja šīs zemes mīlestība nebūtu pagaisusi, tad paliktu te un cīnītos, lai dzīve te kļūtu labāka. Lai gan attaisnojums ir: Latvija jau sen vairs nav latviska. Arī tas: kad Latvija atguva neatkarību, mums solīja, ka pēc 20 gadiem Latvija būs tāda kā citas attīstītās Eiropas valstis, pagājuši 25 gadi, tagad sola, ka pēc 10 gadiem mēs, iespējams, sasniegsim vidējo Eiropas valstu līmeni... iespējams , arī nesasniegsim. Tikai, tas jau no mums ir atkarīgs, ne jau no vadības, ko paši arī - lielākoties nedomājot ievēlam.

Par strēlniekiem tiešām der padoma't. Latvieši enizraisīja Krievijas sabrukumu. Ta'rezultātā 10 miljoni bruņotu karavīru devās mājās un sāka laupīt. Pirmkārt vērsās pret nekrieviem. Krievijā dzīvoja kāds miljons vai vairāk vāciešu un tie to labāk izpētījuši. Karpatu zonā ap 200,000 vācu tautības iedzīvotāju tika deportēti uz Sibīriju, bet to mājas tika izdalītas slāviem. Līdzīgi sākās Pievolgas vācu apgabalā, kur krievu un kirgīzu bandas sāka vācu pilsētu un ciemu izlaupīšanu. Latviešu literatūrā ir aprakstīts kā šādu darbību rezultātā notika latviešu pašorganizēšanās Harkovā. Kņazs Goļicins, kurš bija Harkovas vadītājs, savos memuaŗos uzslavē, ka pilsoņu kara laikā Harkovas sarkangvardi parādīja sevi no labākās psues, neka'du represiju, kārtība. Gan ne ar vārdu nepeimin, ka tur vairums bija latvieši, bet nosauc tos par krieviem. Tā tā Krievijas vēsture ir taisīta. Kad viņiem izdevīgi - neko neatceramies, kad vajag - melot. Latviešu strēlnieki Krievijā nenonāca no brīva prāta. Par to bija atbildīga armijas vadība. Miljona latviešu izdzīšana no savas zemes. Turki līdzīgi rīkojās ar armēņiem, ko tagad pazīstam kā armēņu genocīdu un šādu terminu atļaujas pat leitot Latvijā. Līdzīgu akciju pret latviešiem mūz''igie pakaļālīdēji un visas pasaules gnīdas ir peimirsusī. Tāpeč nav ko līst virsū masu slepkavu peilūdzējiem uz latvju strēlniekiem. Sarkanarmijā bija 5-10 miljoni, bija vēl sarkangvardi, čekisti un citas bruņotas formācijas. Daži desmiti tukstoši latviešu izkaisīti pa milzīgo Eirāziju gribēja tikai nokļūt mājās. Baltgvardu avoti sāk pieminēt latviešus tikai gadus pēc visa tā. Pilsoņu kara laikā vainot nekrievus bija populāri, lai sāktu masu slepkavības un laupīšanas. Tas panāca pretējo - nekrievi aktīvi iesaistījās bruņotajā konfliktā, paši krievi palika daudz pasīvāki, zemnieku vairumam savu ģenerāļu politika nemaz nelikās pievilcīga. Baltos tie arī īpaši neatbalstīja. Galu galā arī tur vadība bija visai nekrieviska - baltvāci, poļi. Jaunais krievu nacionālisms nosvērās par labu sarkanajiem. No Krievijas atgriezās puse un varam teikt, ka latvieši pazaudēja apmēram pusmiljonu 5 gadu laikā. Vēl pāris simti tūkstoši tiks nogalināti vēlāk, līdz 1939 - tie jau agrākie migranti. Kuram te jālūdz piedošana?.

Šķiet, ka visvairāk vēsturi vulgarizē žurnālisti. Nu labi, varbūt viņi ir vieni no tiem, kas visvairāk... Pieņemsim, ka Māris Zanders nav starp šiem nacionālās mitoloģijas kopējiem un nav starp vulgarizētājiem.

T.s. "peripētijas ar čekas maisiem" liecina, ka nebūt neesam tik dumji , kā izliekamies. Edmunda Johansona atstāto indes podu nesteidzamies publiski izgāzt un tas ir labi. Un es ļoti ceru, ka šis indes pods nekad arī netiks līdz mūsu apziņai, vismaz šjā paaudzē ne. Mana pieredze liecina, ka cilvēki intuitīvi bēg no kolaborantisma tēmas principā. Pūlis gan būtu priecīgs pabļaustīties par kāda populāras personības izkrišanu no minētā maisa, bet ne vairāk. Jo, ja kolaborācijas tēmu sāksim NOPIETNI pētīt, tad izrādīsies, ka spogulī skatīties ir pārāk smagi...pārāk daudziem...

Māri, par pieminētajiem un citiem tematiem Latvijā vēsturnieki runā atklāti un objektīvi. Literatūra ir pieejama un sevi cienoši Latvijas vēsturnieki nenodarbojas ar ērtu mītoloģiju. Vēsturnieki par to nekautrējas runāt un rakstīt arī ārpus akadēmiskajiem rāmjiem - dažādos populāros medijos par to ir pietiekami daudz godīgu un atklātu rakstu. Kopumā var droši, liekot roku uz sirds teikt, ka Latvijas vēstrnieki "nepiefrizē" vēsturi izdabājot kaut kādiem mītiem. Tai skaitā runājot par 1905. gada nemieriem, strēlniekiem, leģionāriem, tā dēvēto "vācu jūgu 700 gadus" Ja neesi to lāga pamanījis, tas nenozīmē, ka vari vainot kaut kādus mistiskus "ērtās mitoloģijas" kopējus.

Principā, ja vēstures stundās atteiktos no vārdiem: varoņi un tamlīdzīgiem, tāpat kā nelieši un tamlīdzīgiem, paliktu daudz vairāk laika faktu mācīšanai.

Nezināju ka latviešu strēlniekus vēl uzskata par ko citu, kā piemēru tam, ka latvieši, savas patoloģiskās pārcentības dēļ, ir regulāri nonākuši situācijā, kad nākas karot vienam pret otru.

Tukša muldēšana. Latvieši vienmēr bijuši pietiekami avantūristiski un kašķīgi, lai savārītu ziepes, arī te.

Tur pinās...