Kā uzsver Eiropas Parlamenta deputāts R. Zīle, gan no Latvijas, gan no ES nodokļu maksātāju viedokļa ir būtiski mainīt līdzšinējo ES daudzgadu budžeta pieņemšanas shēmu aiz slēgtām durvīm ES Padomē. "Ir skaidrs, ka atsevišķas lielās dalībvalstis, aizkulisēs savstarpēji tirgojoties, ir pretēji visiem ES budžeta veidošanas principiem saņēmušas pretimnākšanu to īpašo nacionālo interešu pozīcijās. Piemēram, Francija sarunu vidū sev papildus izlobēja apaļus 1,5 miljardus eiro, bet Itālija 1 miljardu eiro lauku attīstībai. Latvijas premjeram Valdim Dombrovskim izdevās pēdējā finiša taisnē dabūt "neapaļus" 67 miljonus eiro".
Pēc R. Zīles domām, "faktiski par ES nodokļu naudu aiz slēgtām durvīm tika veidoti slepeni darījumi starp atsevišķām dalībvalstīm. Daži no tiem bija veiksmīgi, daži ne tik veiksmīgi. Un, diemžēl, daudzos gadījumos tie nebija godīgi vai ekonomiski pamatoti kritēriji, pēc kuriem tika panākta vienošanās. Tādēļ ir apsveicama Parlamenta rezolūcija, kura tas skaidri norāda uz šīm nepilnībām, aicinot veikt daudzgadu budžeta shēmā korekcijas".
Eiropas Parlaments savā rezolūcijas projektā cita starpā "nosoda to, ka Eiropadomes panāktā vienošanās nebija pietiekami pārredzama gan attiecībā uz daudzgadu budžeta izdevumiem, gan ieņēmumiem; prasa, lai tas saņemtu visu attiecīgo informāciju, kas ir Eiropas Komisijas rīcībā par apstiprinātajiem dalībvalstu dotāciju līmeņiem saskaņā ar kohēzijas un lauksaimniecības politiku, ietverot atkāpes un īpašas dotācijas katrai dalībvalstij; pieprasa arī visu attiecīgo informāciju par katras dalībvalsts ietekmi uz pieņemtajiem lēmumiem par budžeta ieņēmumu daļu".
Eiropas Parlamenta rezolūcija nav galīgais balsojums par ES daudzgadu budžetu. Pēc tas pieņemšanas tiks uzsākts t.s "trialoga" process jeb viedokļu saskaņošana starp Parlamentu, ES Padomi un Eiropas Komisiju. Pēc tā daudzgadu budžeta plāns nonāks Parlamenta dienas kārtībā.