74 gadus vecā pensionāre Lidija Kaktiņa apmeklē vienu no sešām Rīgā izveidotajām zupas virtuvēm - siltā ēdiena izdales vietām, kas paredzētas trūcīgajiem un maznodrošinātajiem pilsētas iedzīvotājiem. "Pirmo reizi uz zupas virtuvi atnācu apmēram pirms diviem gadiem. Tagad nāku gandrīz katru dienu, lielākoties gan savas kaimiņienes dēļ, jo šeit paņemu ēdienu mums abām. Ja man būtu jāņem ēdiens tikai sev, es nāktu retāk," stāsta Lidija.
Arī Ivars Griboniks jau divus gadus ir pensionārs, turklāt saņēmis trūcīgās personas statusu. Viņš Dienai stāsta, ka ieradies zupas virtuvē tikai ceturto reizi. "Man vairs negribējās mājās gatavot. Trūcīgās personas statuss man dod iespēju saņemt zupas virtuvē siltu ēdienu bez maksas, tāpēc atnācu, lai paskatītos kā te viss notiek," atklāj Ivars un piebilst: "Ja man dod ēst par brīvu, bet es atsakos, tad es esmu muļķis!"
Ēdiens uz zupas virtuvi ik rītu tiek atvests lielos metāla spaiņos un sadalīts vienreiz lietojamos plastmasas traukos. Gaļas ēdienā nav, taču zupas virtuves apmeklētāji par to nesūdzas. Reizēm ēdiens esot garšīgs, citreiz - ne pārāk.
"Te apēdu tikai zupu. Otro ēdienu es paņēmu līdzi. Citreiz ēdiens garšo ļoti slikti, tāpēc atdodu to suņiem, kaķiem vai putniem. Bet, ja ir garšīgs, tad gan visu apēdu," apgalvo Kaktiņa.
Gribonikam zupas virtuvē pieejamais ēdiens šķiet gana labs, un, ja reizēm arī negaršo, varot pagatavot kaut ko arī pats mājās. Protams, ir cilvēki, kam vispār nav citas iespējas paēst - tikai zupas virtuves piedāvājums, apgalvo tās apmeklētāji.
Plašāk lasiet rakstā Zupas virtuvē paņem ēdienu arī kaimiņienei pirmdienas, 27.janvāra, laikraksta Diena 6.lpp.!