Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp arī Latvija veido savus Nacionālos enerģētikas un klimata plānus 2021.-2030.gadam. Latvijas plāna projektā ir iezīmēti rīcības virzieni un pasākumi tādās jomās kā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, oglekļa dioksīda piesaistes palielināšana, atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšana, energoefektivitātes uzlabošana, enerģētiskās drošības un iekšējā enerģijas tirgus nodrošināšana un inovāciju, pētniecības un konkurētspējas veicināšana. Plāna īstenošanā risināmie jautājumi būs AER attīstība un turpmāka Baltijas un Skandināvijas tirgu integrācija Eiropā.
AER īpatsvars Latvijā 2020.gadā tiek prognozēts 40% apmērā no enerģijas kopējā galapatēriņa, un plāna projektā tiek rosināts, ka 2030.gadā AER īpatsvaram Latvijas enerģijas kopējā galapatēriņā būtu jāsasniedz 45%. Taču, lai nodrošinātu šo relatīvi nelielo AER īpatsvara pieaugumu, Latvijā nepieciešams papildus uzstādīt vismaz 500 megavatu (MW) jaunu jaudu, kas ir apmēram viena sestā daļa no jau valstī uzstādītā jaudu apjoma, un iespējamais risinājums būtu vēja enerģijas izstrādes palielināšana.
Bariss skaidro, ka Latvijas pozīciju starp citām valstīm apgrūtina tas, ka mums ir ļoti zems vidējais elektroenerģijas patēriņš uz vienu iedzīvotāju - piemēram, salīdzinājumā ar Somiju tas ir četras reizes mazāks. Ar paredzētajiem energoefektivitātes pasākumiem Latvijā vien būs grūti noturēt enerģijas pieaugumu. Tas nozīmē, ka elektroenerģijas patēriņa pieaugums būs jākompensē arī ar papildu AER apjomu.
Latvenergo kā elektroenerģijas ražotājs plāno investēt vēja elektrostacijās, orientējoties uz tādiem projektiem, kas spēj strādāt un ražot elektroenerģijas tirgum bez subsīdijām. "Taču vēja stacijām un vējam kā resursam ir raksturīga nepastāvība, ko spilgti redzam Eiropas elektroenerģijas tirgus mērogā. Tāpēc ir nepieciešamas pietiekami elastīgas bāzes jaudas, kas balansēs šos nepastāvīgos ģenerācijas avotus," pauž Bariss.
Latvijā vēja ģenerācijas šobrīd tikpat kā nav, savukārt Lietuvā ir 500 MW. "Tā kā šobrīd esam labi integrēti Skandināvijas un Eiropas energosistēmā, svārstības, kuras redzam Nord Pool zonā, jau nozīmīgi ietekmē arī Latvijas situāciju. Vienā dienā, kad vējš Nord Pool zonā veido 16% no kopējā patēriņa, Latvijā bija pieejama lēta importētā elektroenerģija. Savukārt pāris dienu vēlāk redzam ļoti būtisku vēja enerģijas samazinājumu. Latvijā šajā situācijā spējam ieslēgt mūsu termoelektrostacijas, kas ražo nepieciešamo elektroenerģiju ar dabasgāzi vai arī izmantot Daugavas hidroelektrostacijas (HES)," norāda Latvenergo komercdirektors.
Bariss skaidro, ka plānā noteikto AER mērķu izpilde ir izaicinoša, un tā sasniegšanai vēja ģenerācija būs galvenais faktors. Līdz ar to Latvenergo termoelektrostaciju nozīmība būtiski palielināsies, lai atbalstītu jaunu AER jaudu veidošanu Latvijā.
"Tieši starpsavienojumi garantē to, ka cenas starp cenu zonām vairs būtiski neatšķiras. Tomēr ne jau tikai starpsavienojumi nosaka elektroenerģijas cenu, to ietekmē citi faktori, kā ūdens pietece jeb hidroresursu apjoms reģionā, oglekļa dioksīda emisijas kvotu cenas un citu enerģijas resursu cenas. Latvenergo Latvijā cenas attīstību nenosaka, bet seko līdzi reģiona tendencēm ar atsevišķām lokālām atšķirībām," pauž Bariss.
Viņš arī norāda, ka vēsturiski redzama, ka elektroenerģijas cenas svārstību amplitūda ir liela, un to ietekmē dažādi faktori: ekonomikas izaugsme, elektroenerģijas patēriņa izmaiņas, hidroenerģijas bilance Skandināvijā, oglekļa dioksīda emisiju kvotu tirgus, kā arī dažādas izmaiņas tirgus regulācijā. Tāpēc klienti izvēlas to produktu un cenas veidu, kurš ir viņu biznesam ir vispiemērotākais
Ruta
???
Jānis